Izanalizējot laulības šķiršanas vēsturisko attīstību var atzīmēt, ka ar 1993.gada 1.septembri tika būtiski grozīta laulības šķiršana. Pētot laulības šķiršanas kārtību pirms atjaunotā 1937.gada CL var redzēt, Padomju laulību un ģimenes kodekss, atšķirībā no 1937.gada CL paredzēja divējādo šķiršanas kārtību – tiesas un administratīvā kārtībā. No augstākminētā izriet, ka saskaņā ar Padomju laulību un ģimenes kodeksu, laulību varēja šķirt gan tiesā gan civilstāvokļu aktu reģistrācijas vietā. Pēc 1993.gada 1.septembra atjaunotā 1937.gada CL laulību šķirt var tikai rajonu (pilsētas) tiesā LR CPL noteiktā kārtībā.
Ar likumu noteiktai laulības šķiršanas kārtībai, rēķinoties ar samierināšanas funkciju, ir mērķis ne tikai noformēt laulības šķiršanu, bet arī saglabāt ģimeni, ja tas neaizskar pilsoņu tiesību un pienākumu izpildi. Tādā veidā, sabiedrības interesēs, šķiršanās, kad vairs nav iespējama laulības saglabāšana, ir jāpalīdz personai laulību šķirt .
Pārrunās ar Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesas civillietu kancelejas vadītāju I.Leitāni, darba autors noskaidroja, ka pēc tiesu prakses uz kopējo laulības šķiršanu daudzumu, kad laulātie maina savu lēmumu un samierinās, nav nemaz tik daudz un nav stabili (vidēji 4%). Ir jāatzīmē, ka iesniegt kopēju iesniegumu tiesā par laulības šķiršanu var ātri un viegli, tas var notikt pēc ģimenes strīda vai citiem neievērojamiem notikumiem. Un bieži, padomājot un apdomājoties, laulātie samierinās un neierodas uz tiesas sēdi.
Tomēr, ir jāatzīmē, ka tiesā tiek iesniegti iesniegumi par laulības šķiršanu arī tajos gadījumos, kad laulātie par doto jautājumu ir rūpīgi apdomājuši un apsvērusi visus “par” un “pret”. Tiesas uzdevums ir par to pārliecināties, jāatmet visas nejaušības, jāizzina visas īstās vainas un iemeslus lietas izskatīšanai par laulības šķiršanu un tikai tad, kad viss ir likumīgs, apmierināt prasību.
Tālāk darba autors sīkāk pievērsīsies jautājumiem, kas tieši attiecas uz laulības šķiršanas procesu un noskaidros, kāda tad ir laulības šķiršanas procesuālā kārtība.
Laulības šķiršanas vieta.
Pirms kāds no laulātajiem vēlas iesniegt prasības pieteikumu par laulības šķiršanu, tad ir jāizpēta CPL normas, kas nosaka, kurā tiesā ir jāiesniedz prasības pieteikums. Uz doto jautājumu atbildi dod CPL 26.p. – Prasības celšana pēc atbildētāja dzīvesvietas vai atrašanās vietas, tad dotā panta 1.daļā ir minēts:
“… prasības pieteikumu pret fizisku personu ceļ tiesā pēc tās dzīvesvietas.”
No pielikuma Nr.3 ir redzams, ka 2003.gada 24.martā prasītājs Aleksandrs Kuzņecovs iesniedza prasības pieteikumu par laulības šķiršanu tiesā pret atbildētāju Tatjanu Kuzņecovu. Kā redzams no pielikuma, prasības pieteikums iesniegts atbilstoši CPL 26.pantam, ievērojot piekritības nosacījumus. No pielikuma ir redzams, ka atbildētājas pieraksta vieta ir Latgales priekšpilsētā, jo Salacas iela atrodas Latgales priekšpilsētā, sakarā ar ko prasības pieteikums ir iesniedzams Latgales priekšpilsētas tiesai.
…
