Saderināšanās ir savstarpējs solījums nākotnē noslēgt laulību ar mērķi pāriet no svešu cilvēku attiecībām uz ģimenes attiecībām, kas izteikts skaidri un nepārprotami jebkurā darījuma formā (rakstiski, mutiski, ar faktiskām darbībām), bet no saderināšanās nekādas tiesiskas sekas neizriet. Saderināšanās var notikt jebkurā vietā uz pasaules, jo saderināšanās ir divu pretēju personu vienošanās par stāšanos laulībā. Tieši tāpēc, ka tā ir vienošanās, saderināšanās nedod tiesību prasīt tiesas ceļā laulības noslēgšanu.
Izņēmuma gadījumi ir kad viens otram kaut ko dāvina, jo tad var dāvināto atprasīt atpakaļ. Nav jādod atpakaļ dāvanas, ja laulība nenotiek tāpēc, ka:
1) saderinātais dāvinātājs miris;
2) dāvinātājs atteicies doties laulībā bez svarīga iemesla un
3) dāvinātāja uzvešanās bijusi otram saderinātajam svarīgs iemesls no laulības atteikties.
No saderināšanās izrietošās prasības noilgst viena gada laikā, skaitot no tās dienas, kad saderināšanās atcelta vai kad saderinātais no tās atkāpies.
Likums noteicis, ka, piesakot laulību un laulājoties, obligāti jāpiedalās līgavai un līgavainim. Nekādi pilnvarojumi un, piemēram, interneta starpniecība, laulību piesakot un slēdzot, neder. …