Secinājumi
Murasaki Sikibu darbs „Gendzi monogatari” ir psiholoģiskais romāns, kuru raksturo tieši pievēršanās varoņu rīcības iekšējai motivācijai, un tieši tas piešķir romānā sastopamajiem mono no ke daudzdimensionalitāti un pretrunīgumu – mono no ke parādīšanās ir sekas daudziem dažādiem apstākļiem, rīcībām un motīviem. Mono no ke ir kā dramatisks kulminācijas punkts ilgi briedušam, sarežģītam konfliktam (kā tas ir Rokudzjõ gadījumā). Acīmredzamākais to vidū nenoliedzami ir greizsirdība un plašāks negatīvu emociju spektrs, ko sievietēs izraisa neapmierinātība ar savu stāvokli, galvenokārt eksistenci poligīniskā sabiedrībā.
Mono no ke tradicionāli tiek uztverts kā atriebīgais, nemierīgais gars, kurš visbiežāk uzbrūk sievietem uz greizsirdības pamata, taču tas nebūt nav tik vienkāršs jēdziens.
Bargena izvirza teoriju par mono no ke kā sieviešu netiešas agresijas stratēģiju vīriešu dominētā sabiedrībā. Sievietes, spilgtākais piemērs – Rokudzjõ un Aoi, romānā izmanto apsēstību ar ļauno garu (dotajā gadījumā gan Aoi, gan Rokudzjõ pārstāv agresorus, pretstatā izplatītajam viedoklim par Aoi kā nelaimīgo upuri), lai pievērstu sev vīriešu, konkrēti Gendzi, uzmanību, un uz laiku apvērstu varas pozīcijas (liminālais stāvoklis). Principā mono no ke destruktīvā darbība nodaļās „Jūgao” un „Aoi” nav vērsta uz sāncensi – sievieti. Agresijas galamērķis ir Spožais Gendzi.
Gan sievietes romāna fikcionalizētajā galmā, gan Murasaki Sikibu kā autore izmanto mono no ke kā paņēmienu, lai runātu par tabu tēmām – greizsirdību, negatīvām, tiešām emocijām, sieviešu emocionālo diskomfortu un neapmierinātību. Mono no ke kalpo arī kā daļa no pašas autores netiešās stratēģijas, lai „nepieminot pastāstītu” – „Jūgao” nodaļa ir kā reizē aizsegs un ekspozīcija Gendzi sakaram ar Fudzicubo, kurš pats detalizēti romānā tā arī netiek aprakstīts.
Jāuzsver, ka vienmēr paliek atklāts jautājums par to, cik lielā mērā mūsdienu, turklāt vēl citas kultūras metožu, tādu ka psihoanalīze vai, piemēram, strukturālisms, pielietošana 11.gs. japāņu teksta analīzei robežojas ar t.s. „pārinterpretāciju”, tas ir, ideju piedēvēšanu autoram. Tomēr arī jāatzīst, ka japāņu tradīcijā „Gendzi monogatari” sižeti ir tikuši visai brīvi apgādāti ar citām nozīmēm un pat citiem iznākumiem, ka redzams no Nõ teātra lugas „Aoi no ue”.
…
