Lejaskurzemes izlokšņu īpatnības J.Langija vārdnīcā (1685)

Langija vārdnīca veidota par pamatu izmantojot Menceļa darbus- galvenokārt „Lettus” un „Phraseologia Lettica”.
Par Langija vārdnīcā un gramatikas daļā atspoguļotajām kursisko izlokšņu fonētiskajām īpatnībām ir rakstījis E. Blese.
Izrunas atvieglošanai Langijs bieži iesprauž liekus patskaņus, piemēram, kreklis, mitris.
Vārdnīcā un gramatikas daļā daudzi piemēri rakstīti, atmetot vārda beigās īsos patskaņus., piemēram, zirg` lietuvens jā, tāpēc viņš ta bubin. Patskaņu zudumu gala zilbēs Langijs centās apzīmēt grafiski- ar apostrofu.
Langija vārdnīcā plaši atspoguļota arī tautosillabisko ar un er pagarināšana (ar senu lauztu intonāciju), piem., dārbs, kārsts.
Retāk Langijam sastopami ir un ur pārveidojumi., piem., virs (viers).
Reģistrējis arī tādas kursiskas formas kā u saglabāšanos b un v priekšā, piem., dubens.…