Vācija mūsdienās sastāv no vairākām federatīvajām zemēm, kuras atšķiras ne tikai cita no citas, bet dažādība ir vērojama arī katras zemes iekšienē. Iepriekšējos semināros mēs iepazināmies ar Ziemeļreinu–Vestfāleni un Bavāriju, nu ir pienākusi kārta Lejassaksijai.
Kāda ir Lejassaksija vienā teikumā? Tā pilnīgi noteikti ir upju zeme, kurā skaistums ar daudzveidību iet roku rokā. Upes ir tas faktors, kas raksturo un izceļ Lejassaksiju visas Vācijas mērogā. Upju tīkls ir reģiona asinsrite, kas „dod dzīvību” gan zemes vēsturei un kultūrai, gan ekonomikai, tirdzniecībai un tūrismam.
Ziemeļi ir piejūras apvidus, daudzu nozīmīgu ostu rajons, šeit ir arī upju ietekas un savdabīgās Frīzu salas. Austrumiem raksturīgas lauku ainavas, skaista arhitektūra un pilsētas pie Elbas, Vēzeres, Alleres un citām upēm. Dažādība šeit jau parādās divos faktoros – tas ir agrārais un industriālais, kas Lejassaksijā savdabīgi apvienojas. Dienvidi savukārt ir kalnainais apvidus – pretēji pļavām augstāk reģionā – Harca kalni, pilis, dabas parki, bet Rietumi ir tie, kas dod Lejassaksijas simbolu – ģerboni, kurā attēlots zirgs. Bet par visu pēc kārtas.
Lejassaksija (Niedersachsen) atrodas Vācijas ZR. Tā robežojas ar Ziemeļjūru, Nīderlandi un citām Vācijas federatīvajām zemēm – Šlēzvigu-Holšteinu, Hamburgu, Meklenburgu-Priekšpomerāniju, Brandenburgu, Saksiju-Anhalti, Tīringeni, Heseni un Ziemeļreinu-Vestfāleni.
…
