Leonardo da Vinči - ģēnijs

14.- 15.gadsimtā,Agrās Renesanses laikā, Eiropas kultūrā veidojās tas pamats, uz kura balstās turpmāko gadsimtu māksla. Par Renesanses kultūras īpatnībām ir runa vēstures stundās 6.klasē(1).Renesanse intelektuālā uzplaukuma un humānisma periods, veicina mākslas, filozofijas un zinātnes augšupeju Itālijā starp viduslaikiem un jaunajiem laikiem XV un XVI gs. Renesanses mākslinieki apglezno sienas ar freskām, bet stājglezniecība izmanto koka paneļus un audeklu(6). Renesanses mākslinieciskās kultūras veidošanās bija ilgstošs un sarežģīts process, kurā vadošo vietu jau kopš 13.gadsimta ieņem Itālija. Renesanses attīstības visaugstākā virsotne te bija 16.gadsimta pirmā trešdaļa - Dižrenesanse. Šai laikā Florencē un citās Itālijas pilsētās darbojās daudz izcilu mākslinieku, no kuriem par ģeniāliem dēvējam trīs – Leonardo da Vinči, Mikelandželo Buonaroti un Rafaēlu Santi(2).
Kvatročento (XV gs.) gleznu abstraktajā telpā ienāk viendabīga, dzidra gaismā; tā plūst no mākslīga avota labajā augšējā stūrī, ļaujot modelēt apjomu ar gaismēnu pārejām – kjaroskuro. Gaismas un ēnas efekti, kas činkvečento (XVI gs.) kļūst daudz kontrastaināki, notušē kontūras un rada iluzoru modelējumu, kurš maksimālo efektu sasniedz Leonardo da Vinči gleznu dūmakainība – sfumato(6).
Kā lai sāk stāstu par Leonardo da Vinči? Mums zināms, ka viņš bijis gleznotājs, tēlnieks, arhitekts, izgudrotājs, anatoms. Taču arī botāniķis, zoologs, fiziķis, ģeogrāfs, teātra dekorāciju gleznotājs un kostīmu mākslinieks. Viņš ir renesanses ģēnija simbols.…