Renesanses kultūras būtība, tās objektīvā vēsturiskā jēga bija tā, ka renesanses kultūra sāka ideoloģisku cīņu pret feodālismu un visām tā izpausmēm reliģijā, filozofijā, zinātnē, literatūrā un mākslā. Toreizējie kultūras darbinieki - jaunās, laicīgās inteliģences pārstāvji nesamierināmi cīnījās pret teoloģiju, sholastiku, askētismu, mistiku, pret feodālisma laikmetam raksturīgo literatūras un mākslas pakļaušanu reliģijai. Viņi tiecās radīt jaunu kultūru, kas balstītos uz autonomās cilvēka personības brīvas attīstības principu, uz personības atbrīvošanu no reliģijas un baznīcas apgrūtinošās aizbildnības. Viņi cildināja laicīgās dzīves priekus, tiecās kritiski izprast apkārtējās parādības un analizēt kā cilvēka ārējo, tā arī iekšējo pasauli. Viņi sauca sevi par humānistiem (no latīņu vārda ,,humanus” - cilvēcīgs), ar to uzsvērdami viņu veidojamās kultūras laicīgo raksturu, tās slieksmi apmierināt tīri cilvēciskas, pasaulīgas intereses. Visai raksturīga līnija renesanses laikmeta humānistu darbībā bija ,,pasaules un cilvēka atklāšana”, dedzīgas zinātalkas, tieksme izdarīt atklājumus un izgudrojumus visās dzīves jomās.3
Renesanses kultūras pamatā ir humānisma ideja, kas nozīmē, ka cilvēki nostājās pret personības apspiešanu un novērsās no vidusslaikiem, kā galveno uzskatot pašu cilvēku, nevis Dievu. Cilvēks kļuva par personību, ar savām jūtam, skaistumu un galvenais vēlmēm.
Renesanse simbolizēja „jauno laiku” sākumu, laiku, kas atvēra durvis uz labāku nākotni, kas ļāva cilvēkiem atklāties, izmēģināt un izgudrot daudz ko jaunu.
1.1. Izglītība
Renesanses laikmetā strauji cēlās izglītības līmenis, sāka darboties arvien vairāk skolas, tika atklātas arī pirmās skolas meitenēm. Tika atvērtas arī privātās skolas, pateicoties ievērojamiem tā laika humānistiem. Humānisti pauda domu, ka skolām jāatvieglo kontakti ar pagātni un jabagātina dzīve tagadnē. Strauji pieauga prasība pēc mācību grāmatām, tika tulkoti un izdoti antīkie teksti, lai atklātu antīkās pasaules tēlu.
Cilvēki arvien vairāk lasīja un rakstīja. Rakstību vairāk izmantoja ikdienas vajadzībām, kā piemēram, lai sastādītu testamentus, lai noslēgtu laulības līgumus, utt. Cilvēki sāka rakstīt vēstules, jo tās sniedza visu veida informāciju par piedzīvojumiem un citām lietām.
Skolas tika veidotas ar mērķi, sekmēt sabiedrības līmeņa celšanos. Izglītības sistēma tika veidota tā, lai cilvēki pēc tam varētu kļūt par tirgoņiem, ārstiem, notāriem utt. Skolās mācīja matemātiku, latīņu gramatiku, retoriku un loģiku, lai pēc tam cilvēks spētu veidot saimniecisku karjeru.
…
