Ievads
Pagājušā gadsimta 80.gadu vidū pasaules civilās aviācijas industrija sasniedza savas attīstības jaunas robežas kā transporta veids, kas strauji attīstās. Tādas vētrainas attīstības galveno iemeslu var izskaidrot ar gaisa pārvadājumu nepārtrauktu pieaugumu. Gaisa kuģu daudzums attīstīto un attīstošos valsts, tajā skaitā arī Latvijas gaisa telpā pieauga tādos apjomos, ka sāka veidot draudus lidojumu drošībai pie aerodromu zonās un gaisa trašu dažos apgabalos «sastrēgumstundās», pastāvošo virszemes un bortu tehnisko līdzekļu pārslogotības rezultātā, savas tehniskās robežas sasniegšanas dēļ. Kā rezultātā netiek nodrošināta gaisa kuģu drošu aeronavigācijas apkalpošana. Saskaņā Eirokontroles statistikas organizācijai, norādīts, ka šodienas aeronavigācijas sistēmas šaurākā vieta Eiropā ir gaisa telpas caurlaides spējas (ietilpības) trūkums sektoru trases apgabalos [8]. Iemesls tam ir aeronavigācijas tehnisko iekārtu nepietiekamība, kas, savukārt, ietekmē lidojumu drošības nodrošināšanu, gaisa satiksmes vadīšanā.
Gaisa telpas pārslogotība Eiropā noveda pie aviācijas katastrofas, kas notika 2002.gada pirmajā jūlijā Überlinger (Vācija) starp lidmašīnām Boeing–757–200 un Tu–154M. Vācijas aviācijas negadījumu izmeklēšanas pilnvarotais orgāns izdarīja sekojošu slēdzienu par lidmašīnu Tu–154M un Boeing–757–200 katastrofas galvenajiem iemesliem:
– ešelonēšanas neizbēgamu pārkāpumu nepamanīja savlaicīgi GSV dienests. Lidmašīnai Tu–154M instrukcija par nolaišanos tika izdota tajā laikā, kad paredzēto ešelonēšanas intervālu vairs nevarēja nodrošināt;
– Tu–154M ekipāža sekoja GVS dienesta instrukcijai par nolaišanos un turpināja tai sekot, pat tad, kad TCAS sistēma izdeva norādījumu par uzņemšanu. Šis manevrs tika veikts virzienā, pretējam TCAS sistēmas norādītajam [45].
Katastrofas netiešais iemels kļuva neatbilstoša prasībām aeronavigācijas tehniskās apkalpošanas vadības un kontroles sistēma. Ar aeronavigācijas apkalpošanu saprot gaisa kuģa satiksmes telpas un laika trajektorijas vadīšanu, ko īsteno lidojuma apkalpe un gaisa satiksmes dispečerdienests lidojuma laikā. Par galvenajiem faktoriem, kas ietekmēja dotās katastrofas aeronavigācijas apkalpošanu kļuva:
GSV sistēmu sašķeltība;
neatbilstoši prasībām virszemes sakaru, navigācijas un novērošanas līdzekļi [8].
Rezultātā tāda situācija radīja nenoteiktību mijiedarbībā starp gaisa kuģiem un GSV orgāniem un, sekojoši, neefektīvu un potenciāli nedrošu sistēmu, kas noveda pie katastrofas.
…
