Secinājumi.
Tautas attīstība nav iespējama bez pašas tautas un arī valsts varas tiešas vai pakārtotas līdzdalības attīstības procesos. Valsts vara nosaka iedzīvotāju iespējas līdzdarboties procesos, bet pašam iedzīvotājam ir jāgrib šīs iespējas izmantot.
Brīvība izvēlēties sev piemērotu dzīvesveidu atspoguļojas cilvēka iespēju kopumā, taču šī brīvība ir atkarīga arī no paša cilvēka rakstura, kā arī sociālajām un politiskajām nostādnēm.
Cilvēkam pašam ir jāizprot viņam dotās iespējas, jāapzinās, ka viņa līdzdalība nenozīmē tikai strādāt algotu darbu, maksāt nodokļus un piedalīties vēlēšanās. No viņa tiek gaidīts un viņš tiek aicināts paplašināt savu dalību valstī kopumā un savā pašvaldībā notiekošajos procesos.
Lai veicinātu iedzīvotāju vēlmi līdzdarboties dažādās norisēs, arī valstij ir jādomā par savu ieguldījumu līdzdalības veicināšanā un tautas attīstībā. Jāapzinās, ka nepietiek ar to, ka tiek pieņemts kāds likumdošanas akts, jādomā arī par tā ieviešanu dzīvē. Nedrīkst visu atbildību par iedzīvotāju labklājību uzvelt pašvaldībām, jo tie ir visas valsts iedzīvotāji un arī valsts varai jādomā par savu iedzīvotāju dzīves kvalitātes paaugstināšanu un savas tautas attīstību.
…