Līdzskaņu [ķ] un [č] rakstības kļūdas jaunāko klašu skolēniem

Ievads
Valodai ir divas izpausmes formas – mutvārdu runa un rakstu valoda. Rakstu valoda veidojas uz mutvārdu runas bāzes.
Rakstīšana ir sarežģīts process, kurā skaņu dzirdes tēli jāpārveido par burtu redzes tēliem, savukārt burtu un vārdu redzes shēmas jāpārkodē par rokas secīgām kustībām, kas nepieciešamas burtu rakstīšanā. Lai pilnvērtīgi apgūtu rakstīšanu ir nepieciešama pareiza skaņu izruna, labi attīstīta fonemātiskā dzirde un optiski telpiskā uztvere.
Rakstīšanas traucējumi ir īpaši izplatīti un tie bērniem rada grūtības mācību satura apguvē skolā, kā arī kavē psihisko attīstību.
Skolās arvien vairāk skolēnu sākumskolas klasēs apmeklē logopēdijas nodarbības. Pēc iegūtās pieredzes Liepājas rajona Vērgales pamatskolā, varu apgalvot, ka ar katru gadu skolēnu skaits logopēdijas nodarbībās pieaug.
Balstoties uz sākumskolas skolēnu pieaugošo kļūdu skaitu diferencējot skaņas [ķ] un [č], par savu kvalifikācijas darba tēmu izvēlējos: „Līdzskaņu ķ un č rakstības kļūdas jaunāko klašu skolēniem”.
Kvalifikācijas darba mērķis: izpētīt skaņu [ķ] un [č] diferencēšanas īpatnības rakstu valodā jaunāko klašu skolēniem.
Uzdevumi:
1. atlasīt un analizēt pētījuma veikšanai nepieciešamo literatūru;
2. izveidot metodisko materiālu pētījuma veikšanai;
3. veikt pētījumu par skaņu [ķ] un [č] diferencēšanas īpatnībām 2.-4. klašu skolēniem;
4. apkopot rezultātus.
Hipotēze: skaņu [ķ] un [č] jaukšana ir novērojama jaunāko klašu skolēniem, kuriem nav runas un valodas traucējumi.
Pētījuma objekts: 2.-4. klašu skolēni.
Pētījuma priekšmets: skaņu [ķ] un [č] diferencēšanas īpatnības.
Kvalifikācija darbā tika izmantotas J.Lūses, S.Tūbeles, R.I. Lalājevas, A.Lauas, V.Strautiņas, A.Baumanes un citu autoru atziņas.
…