CĒLOŅI
Francijas ekonomiskais stāvoklis 18. gs beigās – tas ir, absolūtisms – visa vara pieder karalim.
Visas tautas intereses tiek pakļautas 8 - 10% cilvēku, kas agrāk vai vēlāk noved pie revolūcijas. Ja nomirst zemnieks, viņa dēls var mantot tikai tad, ja viņš muižniekam samaksā. Zemniekam nav iespēju – tīra naturālā saimniecība. Iekšējais tirgus attīstās vēlāk. Anglijā tas ir laiks, kad attīstās darba mašīnas. Francijā strādā ar rokām, angļu manufaktūra izkonkurē franču, ar roku strādātās. Francijā drīz ir ekonomiskā krīze, sākas bezdarbs, izput sīkās manufaktūras, kartupeļu sliktā raža un naudas mazums, bads, ēdamā nav, cilvēki mirst pat no gripas. Ekonomiskais fonds ir traģisks. Karaļi īpaši par to neinteresējas, slimīgā Burbonu dinastija, jaunam cilvēkam, flegmātiķis, valsts lietas viņu neinteresē, viņu interesē medības un dzelzs, viņa sieva – Marija Antuanete – pretējas dabas, vienmēr nicinājusi Franciju, sarakstījās ar draugiem, Pāvestu Spānijā. Viņai interesēja savs izskats. Katru dienu viņa tērpus mainīja sešas reizes dienā, galma dāmas un galma kungi no viņas neatpalika, kleitas un drēbes bija dārgas un tas atkal ir iemesls. Tad, kad tauta kliedza: „Maizi, maizi!” Marija Antuanete pateica, ka „varētu ēst kūkas maizes vietā”, tas vēlāk situāciju pasliktināja. Ideoloģiska, garīga rakstura cēlonis - apgaismības idejas attīstība Francijā. Francijā tā laika zinātne bija pieejama daudziem - buržuāzijai (atskaitot zemniekus). Ja nebūtu apgaismības, tad diez vai revolūcija notiktu tā.
…
