Temats par slikto un labo, taisnīguma un varmācību , brīvību un atkarību- mūžīgie cilvēces temati, vēsture tos nostāda katras paaudzes priekšā, bet dzīve- katra cilvēka priekšā. Šodien uz šiem jautājumiem atbildam mēs. Un mēs paši varam izvēlēties atbildes uz šiem grūtajiem jautājumiem. Bet ir tādi periodi vēsturē, kad cena par kļūdām –pati dzīvība.
Tie ir revolūciju periodi- pārdzīvojumu laiks...
Franciju tradicionāli uzskata par modes centru, franču valoda vienmēr ir bijusi muižnieku kārtas valoda. Mums ir zināmi dauzi franču gleznotāju un rakstnieku vardi. Mums ir ļoti labi zināma Francijas dzīves iekārta vecos laikos. Bet tomēr mūsu sakari neaprobežojas tikai ar kultūru, Francijai vienmēr bija liela ietekme uz Eiropas valstīm. Daudzi teica, ka, lai iepazītu Eiropu un saprast to, ir pietiekami iepazīt Franciju. Šādi ir izteicies šajā sakarā A.Daniļevskis savā grāmatā „Krievija un Eiropa”: „...Bet, teiks, Francija- vēl nav Eiropa. Nē, Francija-ir tieši Eiropa... no seniem laikiem Francijas vēsture ir gandrīz arī Eiropas vēsture., viss, kur Francija nepiedalījās, ir tikai izņēmumi dažu valstu dzīvē”.
Lielās franču revolūcijas ietekme uz Eiropu ir ļoti liela. Tā ir ietekmējusi ne tikai atsevišķus notikumus atsevišķās valstīs, bet arī, pēc vēsturnieku vienbalsīga atzinuma, ir atstājusi ļoti lielu ietekmi uz visu XIX gadsimtu. Tai bija jāmēro ilgs ceļš uz labo un taisnīgo caur saprāta ideju, brīvību un vienlīdzības triumfu. Tā ir veikusi, pēc N.Berdjaeva vārdiem, „vienu no lielākiem humānistiskiem eksperimentiem”1. Revolūcija ir devusi daudziem apgaismojumu, bet daudzi ir izjutuši neparakstāmās briesmas. Pēc tā paša Berdjaeva vārdiem „sociālisms, kas ir tik raksturīgs XIX gadsimtam, bija ne tikai franču revolūcijas radītais , bet arī reakcija uz franču revolūciju, reakcija pret to, ka Francija neizpildīja savus solījumus, nerealizēja brīvības, vienlīdzību un brālību”. Reakcija uz franču revolūciju ir ļoti neviennozīmīga. …