18. gs. beigās notikumi Francijā nokļuva visas Eiropas sabiedrības uzmanības centrā. Francijā bija sākusies cīņa starp jauno un veco, diemžēl tā bija asiņaina cīņa.
Viss aizsākās ar to, ka 1774. gadā par Francijas karali kļuva Ludviķis XVI. Viņš bija lasījis daudzas grāmatas, bet bija ar aprobežotu prātu un nespēja saskatīt valsts galvenās problēmas. Viņš atradās savas sievas, Svētās Romas impērijas un Austrijas imperatora māsas Marijas Antuanetes iespaidā. Viņa bija enerģiska, bet garīgi tukša sieviete, kura izšķieda daudz līdzekļu galma izpriecām. Savukārt karalis labprātāk nodevās savam vaļaspriekam – atslēdznieka amatam nekā valsts pārvaldei.
Finansu stāvokli valstī bija ļoti smags. Nodokļus maksāja tikai sabiedrības trešā kārta, pie kuras piederēja visa franču vienkāršā tauta, kā arī rūpnieki un tirgotāji. Abas pirmās kārtas (garīdzniecība un muižniecība), kurām piederēja milzīgas bagātības, bija atbrīvotas no nodokļu maksāšanas. Sevišķi grūti klājās zemniekiem, kuri joprojām pildīja visdažādākās klausības muižnieku labā un maksāja nodokļus valstij. Zemnieku saimniecībām bija grūti attīstīties. Rūpnieki un tirgotāji nebija apmierināti ar cunftu noteikumiem pilsētās un muitu ierobežojumiem iekšējā tirdzniecībā. 18. gs. otrajā pusē bads pilsētās un laukos bija izplatīta parādība.…