Britu parlamentārās demokrātijas saknes rodamas 13. gs., kad pavalstnieki piespieda Anglijas karali atzīt viņu nozīmīgākās tiesības. Divpalātu parlaments, kas radās nākamajā gs., ir kalpojis par paraugu citiem parlamentiem visā pasaulē.
Aptuveni pirms divtūkstoš gadiem Britu salas apdzīvoja daudzas cilšu kopienas. Pirmais solis uz zems apvienošanu notika 43. gadā, kad romieši iekaroja dienvidus. Tie valdīja vairāk nekā 350 gadus, līdz bija spiesti atkāpties, jo angļu, sakšu un jitu iebrucēji sāka būvēt apmetnes. Izveidojās daudzas nelielas anglosakšu karalistes, no kurām 9. gs. Ievērojamākā bija karaļa Alfreda pārvaldītā Veseksas karaliste. Viņš atturēja dāņus no visas zemes iekarošanas, piešķirot tiem teritoriju ziemeļos, un lika pamatus apvienotai Anglijas karalistei. Britu vēstures gaitu mainīja Normandijas Vilhelms (Anglijas Viljams I), kas 1066. gadā iekaroja Angliju. Viljama valdīšanas laikā izveidojās spēcīga centralizēta valdība un attīstījās feodālisms – ekonomiskā un sociālā sistēma, kurā vasaļi par paklausību un dienestu karapulkā vai darbu saņem zemi. 1215. gadā karalis Džons bija spiests parakstīt Magna Charta libertatum – Lielo brīvību hartu, kurā definētas karaļa feodālās tiesības un atzītas arī baronu, tirgotāju un pilsētu pašpārvaldes tiesības. Kaut gan vēlākie karaļi šo dokumentu bieži ignorēja. Magna Charta tiek uzskatīta par mūsdienu demokrātijas priekšteci, kas ietekmējusi, piem. Amerikāņu Tiesību bilu.
Kad tika parakstīta Magna Charta , parlaments bija vien lielāko zemes īpašnieku sapulce, kas sanāca tikai pēc karaļa aicinājuma. 14. gs. Tas attīstījās par divpalātu struktūru, ko veidoja Lordu palāta un Apakšnams, kura piekrišana bija vajadzīga kroņa nodokļu uzlikšanai. Nākamajos gadsimtos citi Eiropas valstu parlamenti panīka, bet Apvienotais Anglijas un Velsas parlaments izdzīvoja. 1707. gadā ar Aktu par Anglijas un Skotijas ūniju tas kļuva par Lielbritānijas parlamentu, kura vēlēšanu tiesības laikposmā no 1832. g. Līdz 1982. gadam pakāpeniski tika paplašināts.
18. gs. beigās un 19. gs. Lielbritānija bija pasaulē vadošā impēriskā vara, kuras impērija līdz 1900. gadam aizņēma vairāk nekā piektdaļu sauszemes pasaulē. Tā arī aizsāka industriālo revolūciju, kas pārvērta pasauli. Daudzu gadus desmitus Lielbritānija bija vadošā rūpniecības valsts pasaulē.
20. gs. Apvienotās Karalistes (AK), tāpat kā daudzu citu Eiropas valstu stāvokli pasaules arēnā dramatiski ietekmēja abi pasaules kari. …
