Cilvēki bieži runā par lielajiem kaķiem, saprotot ar to lauvu , tīģeri, leapardu un jaguāru. Taču arī daži citi kaķu dzimtes locekļi ir gandrīz tikpat lieli kā «lielie kaķi».
Lauva un leopards sastopami Āfrikā un daļā Dienvidāzijas, tas ir zemēs ar karstu klimatu.Tāda klimatā dzīvo arī jaguārs, kura dzimtene ir Amerikas tropiskā daļa. Jaguārs un Leopards izskatās ļoti līdzīgi, taču viņu plankumi ir atšķirīgi. Jaguāram ir arī īsāka aste. Abiem šiem dzīvniekiem ir rozetes veida plankumi, tikai jaguāram to vidū redzami vēl arī sīkāki plankumiņi.
Leopardi var būt arī pavisam melni, tad tos sauc par panterām. Leopardi un tīģeri ir karstu zemju iemītnieki, taču reizēm sastopami arī aukstā klimata zemēs. Sibīrijā un Mandžūrijā, piemēram, tīģerim ir garāka spalva.
Pumu parasti nepieskaita pie lielajiem kaķiem, lai gan tā garumā var sacensties ar lauvu mātīti. Sastopamas arī pumas, kas nav daudz lielākas par mājas kaķi. Pumas apdzīvo Amerikas kontinentu no Kanādas līdz Argentīnai. Tās spēj droši nolēkt no 60 pēdu (18,3 m)aukstuma.
Daži no lielajiem kaķiem var kļūt par cilvēkēdājiem. Parasti tie ir veci dzīvnieki ar nodilušiem zobiem. Cilvēku taču ir vieglāk noķert nekā veiklos dzivniekus.
Ir samērā daudz retu un neparastu plēsīgo zvēru. Daži no tiem redzami attēlos.
Kaķi ir veikli un nežēlīgi mednieki. Viņi medījumu noķer, strauji dzenoties tam pakaļ vai zibenīgi metoties virsū. Izliektais mugurkals ļauj medijot līkumot un viegli mainīt uzbrukumu virzienu. Uzbrūkot viņi izlaiž nagus un iecērt tos upuru miesā. Kad kaķi staigā vai skrien, nagi ir ievilkti spilventiņos un netiek bojāti. Vairumam kaķu kažoks ir svītrains vai plankumains un padara viņus nemanāmus, kad tie pielavās laupījumam. Kaķu dzimtā ir 36 sugas. Tie ir gan lieli dzīvnieki, piemēram, lauvas un tīģeri, gan mazāki, piemēram, lūši.
…
