Jaunie laiki ir vēstures laika posms starp viduslaikiem un jaunākajiem laikiem (15.-19.gadsimts). Tanī laikā strauji pieaug iedzīvotāju skaits, pilsētu skaits, lauksaimniecībā bija uzplaukums un attīstījās tirdzniecība. Cilvēku dzīvē liela nozīme bija naudai, pieauga izglītotu cilvēku skaits, līdz ar to bija daudz jaunu izgudrojumu, izgatavots pirmais kompass, uzzīmēta pirmā zemeslodes karte, izgudrotas brilles, kabatas pulkstenis, termometrs.
Jauno laiku galvenās iezīmes ir:
1)Lielie ģeogrāfiskie atklājumi (15.-16.gadsimts);
2)Baznīcu reformācija;
3)Pirmās iespiestās grāmatas.
Cilvēki kļuva zinātkāri, tāpēc sākās jaunu zemju meklējumi.
Jauno laiku Lielie ģeogrāfiskie atklājumi deva cilvēkiem gluži jaunas zināšanas par pasauli, kurā tie dzīvo. Pasaule izrādījās liela, un to apdzīvoja ļoti dažādas tautas, kurām bija dažādas valodas, kultūras un reliģijas. Ģeogrāfiskajiem atklājumiem līdzi nāca lielas saimnieciskas pārmaiņas un jaunu politisku spēku attīstība (Spānija, Portugāle, Venēcija u.c.). Lielie astronomiskie atklājumi (Koperniks, Galilejs) deva jaunus uzskatus par cilvēka vietu Visumā. Zeme ar cilvēkiem vairs neatradās Visuma centrā, bet bija tikai viena no planētām.
Visumā valdīja negrozāmas likumības, bet tām vairs nebija nekā īpaša ar agrāko teleoloģisko domāšanu. Likumības varēja izteikt matemātiskā veidā un izpētīt. Radās senatnes pētniecība, kas nāca gan ar reformāciju, gan ar renesanci. Cilvēki studēja senās valodas (grieķu, ebreju), pētīja manuskriptus, interesējās par senatnes pieminekļiem. Tas viss deva daudz plašāku vēstures izpratni un izjūtu. Antīkās pasaules plašā literatūra pamazām kļuva pieejama daudziem pētniekiem. Straujā tehnoloģijas attīstība mainīja cilvēku dzīves veidu un uzskatus. Īpaši atzīmējama grāmatu iespiešana, kas izraisīja revolūciju zināšanu izplatīšanā un informācijas apmaiņā. Tehnoloģija vispār uzlaboja cilvēka dzīves veidu, veicināja pilsētu un līdz ar to vidusšķiras attīstību [3, 96].
Lielie ģeogrāfiskie atklājumi Eiropā paātrināja feodālisma bojāeju un pāreju pie kapitālisma. Pie tiem pieskaita 15.-16.gs. lielākos atklājumus, no kuriem svarīgākie bija Amerikas atklāšana un jūras ceļa atklāšana uz Indiju apkārt Āfrikai. Tie bija eiropiešu aizjūras zemju atklājumi vēsturiskos apstākļos.
…
