Liepājas ostas attīstības posmi
Tā kā osta neapstrīdami ir aktīvākā Liepājas SEZ teritorija. Apraksts, kā tā ir vēsturiski attīstījusies.
Liepāja kā miests pirmo reizi rakstos ir minēta 1254. gada 4. aprīļa dokumentā, kurš liecina par Līvas ciema un ostas nodošanu Livonijas ordeņa varā. Osta bija maziņa, smilšu dēļ osta Līvas upes grīvā bieži aizsērēja. Tāpēc ostu arvien nācās pārcelt uz citu vietu.[1; 9]
Ap ostu (tagadējo Dīķa ielas rajonu) koncentrējās sīko amatnieku un tirdzniecībā iesaistīto ļaužu melni darvotie koka namiņi. Ap ostu veidojās pilsētas saimnieciskais centrs. Tur atradās hercoga kuģu būvētava un jūrmalas soģu rezidence. Osta varēja nodrošināt saimnieciskās aktivitātes un dažādu ļaužu ierašanos pilsētā, tādēļ gandrīz trešajā daļā no visām mājām bija krogi un iebraucamās vietas. Liepāja cerīgi gaidīja savu uzplaukumu. Tas bija iespējams tikai ar plašas tirdzniecības attīstību.[1;10] Labu ostu būvēt bija grūti, jo smiltis vajāja Liepāju- daudzie mēģinājumi radīt jaunu ostu bija neveiksmīgi.[1; 10]
Pieaicināja dārgus un gudrus meistarus, bet pat 1636. gadā no Holandes atbraukušais ostu speciālists Adrians nespēja radīt pieņemamu projektu. Pats hercogs Jēkabs izmēģinājās visiem tik vajadzīgās ostas radīšanā, bet arī viņa pūles nevainagojās panākumiem. Tomēr 1697. gada 3. oktobrī hercoga Fridriha Kazimira laikā atkal uzsāka nopietnus ostas izbūves darbus, kad tika panākta vienošanās ar Liepājas pilsētas municipalitāti un hercogu Fridrihu Kazimiru. Līdz ar 1703. gadam izraka 2.9 - 3.2 m dziļu, 13 m platu un 1800 m garu kanālu un mākslīgu ostu, kuras pilnveidošana turpinājās vēl 30 gadus.[1;12] 1725. gadā kanāla rakšana tika pabeigta. Tā platums tad sasniedza 43 – 63 m.[12]
Ostā piestāja kuģi no Holandes, Vācijas, Skandināvijas un citām valstīm. Krāvēji stiepa labību, linus, pakulas, kaņepes, apiņus, zivis, gaļu, sviestu, sieru un vasku.[1;13]
Krievijas impērijas sastāvā osta kā stratēģisks atbalsta punkts impērijai bija vitāli nepieciešams. Šis fakts izšķirīgi ietekmēja Liepājas likteni. Gadā Liepājas ostā piestāja ap 250 - 280 kuģu, pilsētniekiem piederēja 8 kuģi. Liepājas tirdzniecība no 1839. gada līdz 1857. gadam strauji sašaurinājās. Ātrāk attīstījās Klaipēdas un Karalauču (tagadējā Kaļiņingrada) ostas, uz kurām, atšķirībā no Liepājas bija izbūvēts dzelzceļš.[1;29]
…
