SECINĀJUMI
Pētījuma darba gaitā autore izstrādāja šādus secinājumus:
1. Lietuvas valsts IKP pieauguma temps ir lielāks nekā IKP uz vienu iedzīvotāju, lai gan valstij ir liela ekonomika un starp Baltijas valstīm tā ir visstabilākā un sakārtotākā, tā nespēj nodrošināt augstus rādītājus, jo iedzīvotāju skaits ir vislielākais no Baltijas valstīm.
2. Ir pieaugusi arī valsts parāda procentuāls paaugstinājums no IKP apjoma, ņemot vērā ekonomisko krīzi, tā ir atstājusi nopietnas sekas uz valsts ekonomiskajiem rādītājiem.
3. Valsts neskatoties uz krīzes situāciju ir spējusi veikt fiskālo konsolidāciju, panākot deficītu, līdz ar to samazinot budžeta deficīta procentuālo daļu no IKP.
4. Bezdarba līmenis salīdzinoši augsts ir jauniešu vidū no 15-24 gadiem, pie šādas situācijas skaidrojama jauniešu darba stāža neesamība, jo pēc vidusskolas beigšanas tiem nav nekādas profesionālās iemaņas, kā arī ir grūti atrast pirmo darba vietu.
5. Lietuva ir spējusi strauji samazināt inflācijas procentuālo daļu, nospraužot jaunas prioritātes, tādejādi tendējot ekonomiku uz konkrētām nozarēm, tādām kā rūpniecība un tehnoloģijas.
6. Lai gan imports 2010. gadā atguvās straujāk nekā eksports, tomēr tā apjoms vēl krietni atpaliek no pirmskrīzes līmeņa, kamēr eksports tos jau gandrīz sasniedzis. Eksports bija galvenais Lietuvas ekonomikas dzinējspēks, veicinot rūpniecisko ražošanu un nodarbinātību. Iemesls tam, kāpēc imports tirdzniecības bilancē kritās, bija iekšējā patēriņa samazināšanās un Lietuvas eksporta atgūšanās, kuru veicināja pieprasījums galvenajās tirdzniecības partnervalstīs.
7. Jāatzīst, ka pēdējā gada laikā USD-LTL kursa svārstības bijušas diezgan sistemātiskas, piedzīvots gan straujš kāpums, gan kritums, tagad sasniedzot salīdzinoši augstāko punktu iepriekšējā gada laikā.
…
