Līguma noslēgšana

SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Līgums ir jebkura darījuma slēgšanas veids, gan uzņemoties un uzliekot saistības, un pienākumus, gan apliecinot jebkura cita veida vienošanās. Par līgumu nav uzskatāms tikai rakstveidā noslēgts darījums, bet arī mutiski un citādi kā citādi noslēgta vienošanās. Mutiskiem līgumiem ir tik pat liels spēks un tie jāpilda tādā pat mērā, kā rakstiski slēgti. Pastāv arī citādām darbībām noslēgti līgumi, piemēram veikalā maksājot par preci, netiek noslēgts rakstisks līgums, ne arī mutiska vienošanās, bet arī šis process uzskatāms par līgumu, jo maksāšana par izvēlētajām precēm uzskatāma par darbību, kas apliecina priekšlikuma pieņemšanu.
Līgumi var būt gan vienpusēji, gadījumos, kurus paredz likums, gan divpusēji, gan daudzpusēji, kad līgums tiek slēgts neierobežotam līdzēju lokam. Galvenais, nosacījums, lai līguma slēgšanas procesā būtu puse, kas izsaka piedāvājumu un otra puse, kas to pieņem, neatkarīgi no pusēs iesaistīto personu skaita.
Līguma noslēgšanas process sevī ietver daudz papildus aspektus, par kuriem ikdienā pat neaizdomājamies, un ir krietni komplicētāks, kā virspusēji varētu šķist, tādēļ līdz līguma noslēgšanas brīdim jāņem vērā tie visi, lai varētu pilnībā apzināties noslēgtā līguma tiesiskās sekas.
Latvijas likumdošanā ir liela līguma formu noslēgšanas brīvība, tādēļ, lai aizstāvētu personu intereses, atvieglotu tiesvedību un novērstu ļaunprātīgus gadījumus, ieteiktu izvērtēt rakstveida līguma formas stingrāku ieviešanu, kas kalpotu kā pierādījuma garants jebkuru saistību nostiprināšanai.
 
…