Līguma par Konstitūciju Eiropai pieņemšanas nepieciešamība

1. Ievads
Ideja par konstitūciju ES ir diezgan sena, radusies kopā ar pirmajiem prātojumiem par nepieciešamību veidot federatīvu valstisku veidojumu. Konkrētākas aprises konstitūcijas ideja ieguva 2001.gadā Nicas starpvaldību sanāksmes laikā. Šajā saietā tika nolemts līdz 2004. gadam ieviest vienotu pamatlikumu visām ES pavalstīm.
2003.gadā savu darbību uzsāk Eiropas Konvents, kura darbības mērķis ir uzrakstīt vienoto pamatlikumu. Konvents sastāv no 105 pārstāvjiem no nacionālo pavalstu un kandidātpavalstu parlamentiem, kā arī ES komisijas. 2003.gada jūlijā konstitūcijas projekts ir tapis ar “konsensa” principu. Tomēr par vismaz 1000 ierosinājumiem balsojums nav noticis, netiek ņemtas vērā arī alternatīvas iestrādes (piem., astoņu pārstāvju iesniegtais projekts “Demokrātiju Savienība”). Lai apstiprinātu jaunveidoto dokumentu, tā paša gada decembrī sanāk valdību konference, kas tomēr nespēj vienoties par minēto dokumentu. Pretrunas izraisa gan, dažuprāt, netaisnīgā balsošanas iekārta, gan amatu sadalījums, gan budžeta veidošanas paredzamā kārtība, gan citi jautājumi. 1
2004. gada 18. jūnijā Eiropas Savienības valstu un valdību vadītāji Eiropadomē vienojās par Līgumu par Konstitūciju Eiropai. Līgums par Konstitūciju Eiropai aizstās līdz šim spēkā esošos līgumus un noteiks tālāko ES darbību.
2004.gada 29. oktobrī ES valstu vadītāji Romā, Itālijā parakstīja "Līgumu, kas iedibina Konstitūciju Eiropai"( "Treaty Establishing a Constitution for Europe") un pēc tam visās ES dalībvalstīs tika lemts par tā apstiprināšanu.

2. Līguma saturs

…