2011–2015 гг.
Nr. | Название главы | Стр. |
IEVADS | 3 | |
1. | LĪGUMA JĒDZIENS UN FORMA | 5 |
1.1. | LĪGUMA JĒDZIENS | 5 |
1.2. | LĪGUMA FORMA | 7 |
2. | LĪGUMA SATURS | 13 |
3. | LĪGUMA TIESISKĀS SEKAS | 16 |
3.1. | LĪGUMA IZPILDES PIENĀKUMS | 16 |
SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI | 19 | |
IZMANTOTO AVOTU UN LITERATŪRAS SARAKSTS | 20 |
SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
No izlasītajiem materiāliem, kurus pētīju darba rakstīšanas procesā varu izdarīt secinājumus par drošākajiem veidiem, kādos līgumu noslēgt un kam pievērst uzmanību, lai nākotnē izvairītos no nevajadzīgiem tiesāšanās darbiem.
Par drošāko līguma formu uzskatu rakstveida un notariālā kārtā apstiprinātu. Tādi līgumi, kuri jānostiprina speciālos reģistros ir visdrošākie pierādīšanai, ja starp pusēm radies strīds, kuru pašas nespēj atrisināt, un jāiesaista tiesa.
Kā tiesiski nedrošāko darījuma veidu atzīstu mutiskus un klusējot noslēgtus darījumus, jo strīdus gadījumos nav nekādu lietisku pierādījumu, kas apliecinātu, ka tāds līgums vispār bijis noslēgts it īpaši situācijā, kad otra puse nepilda uzņemto saistību nepilda vai pilda to nepienācīgi. Kad strīda atrisināšana par šādā veidā noslēgtu līgumu nepildīšanu nonāk tiesu kompetencē, ļoti grūti būs pierādīt darījuma vispārējo esamību. Situāciju varētu atvieglot tad, ja viena puse savu saistības daļu jau izpildījusi un par to ir kādi lietiski pierādījumi vai liecinieki.
Lai kreditorus pasargātu no negodīgiem parādniekiem, likumdevējs ir izdevis dažādus likums un citus normatīvos aktus, kas pasargā viņu intereses. Tā pat ir gadījumā, kad negodīgs ir kreditors. Tiesību normās ir noteiktas pušu tiesības un pienākumi, paredzētas sankcijas, ar kuru palīdzību tiesiskā ceļā var piespiest kādu no pusēm pildīt uzņemto saistību.
Par priekšlikumu varu ieteikt jau ar likumu noteikt, ka visi tiesiski darījumi jāslēdz rakstiski un kā papildu drošību noteikt darījuma apstiprināšanu notariālā kārtā vai reģistrēšanu speciālos reģistros. Tāda kārtība, iespējams, aizņemtu vairāk laika, bet pēc darījuma noslēgšanas pusēm būtu garantija, ka darījums tiks izpildīts.
…
Līgums kā saistību rašanās pamats ir viens no populārākajiem un pētītākajiem saistību rašanās veidiem. Klajā nāk arvien jauni pētījumi gan par starptautiskajiem līgumiem, kur kā piemēru var minēt Ministru Kabineta 2011.gada 13. aprīļa rīkojumu Nr.152 koncepciju „Par starptautisko līgumu nacionālā normatīvā regulējuma pilnveidošanas nepieciešamību”. Šajā koncepcijā tiek aplūkoti jautājumi par nepieciešamajiem uzlabojumiem gan starptautisko līgumu saskaņošanā, gan šo līgumu publicitātē un citas (turpmāk tekstā u.c.) aktuālas problēmas. Jau no senas pagātnes, kad Romas impērijas tiesībsargājošās iestādes ieviesa tiesību normas, kuras regulē šāda veida saistības, līdz pat mūsdienām, līgums nav zaudējis savu spēku kontrahentu attiecību noregulēšanā. Ir tikuši izstrādāti dažādi likumi, kuri regulē līgumu izpildi, darījuma pušu tiesisko aizsardzību tā nepildīšanas gadījumā. Par vienu no galvenajiem šādiem likumiem Latvijā var uzskatīt Latvijas Republikas Civillikumu, kur ceturtajā daļā noregulētās līgumiskās attiecības, ciktāl tās neregulē specializētākas tiesību normas. Lai gan Civillikums pieņemts jau 1937.gadā, arī šajā jautājumā ir izstrādāts zinātnisks pētījums „Civillikuma Saistību tiesības daļas modernizācijas nepieciešamība un aktuālo privāttiesisko tendenču (UNIDROIT, ELTP) iespējamā ietekme uz Civillikuma Saistību tiesību daļas modernizāciju”, kuru izstrādājis Zvērinātu advokātu birojs „Lejiņš, Torgāns un Partneri”. Nepārtraukti tiek pētīti līgumi un to ietekme, kuri noslēgti gan starp Latvijas valsti un starptautiskām instancēm (Eiropas Savienība), gan līgumi, kuri noslēgti starptautiskajā telpā- Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, līgums par Eiropas Savienību, Lisabonas līgums. Kā par piemēru var minēt Eduarda Bruno Degšņa zinātnisko rakstu „Eiropas Savienība pēc Lisabonas līguma spēkā stāšanās”. Darba mērķis ir izpētīt un izprast, kas līgums ir par saistību veidu un kādas tiesiskas sekas šādas saistības paredz. Lai izprastu līgumu būtību, kā viens no galvenajiem uzdevumiem ir iepazīties ar līguma jēdzienu un formu, kur sīkāk tiek apskatīti to raksturojošie elementi pirmajā plāna punktā. Kā otrais plāna punkts tiek izvirzīts jautājums par līguma saturu, lai izprastu tā sastāvdaļas un to nozīmi. Lai izprastu līguma tiesisko spēku, ir izveidots trešais plāna punkts, kur tiek apskatītas līguma noslēgšanas sekas, aplūkotas saistību izpildījuma pienākumu un tas, kādas ir sekas gadījumā, ja nepilda līguma nosacījumus. Kā arī tiek apskatīts jautājums par faktoriem, kurus nevar ietekmēt neviens no kontrahentiem- nepārvarama vara. Ar pielikumiem uzskatāmi atainots līguma izskats rakstveidā un tie savā starpā analizēti, pētīti un salīdzināti. Lai sasniegtu izvirzītos mērķus, tiks izmantotas dažādas pētnieciskās metodes (vēsturiskā, analītiskā, salīdzinošā), kur caur vēsturisko izpēti tiks salīdzināts līgums pēc būtības tad, tā rašanās sākumā, ar to, kāds tas ir tagad, (izskats, to regulējošās tiesību normas). Darbā tiek apskatīti četru līgumu varianti, kuri savā starpā ir salīdzināti, izpētīti un apstrādāti. Kā arī tiek apskatīti tie tiesību akti, kuri šos līgumus regulē. Pielikumā var aplūkot trīs dažādus līguma variantus, kuri darbā tiks izanalizēti, pētīti un salīdzināti.
Pielikumu nav.
- Aizdevuma līgums, tā noslēgšana, pastiprināšana un izpilde
- Komercķīla kā saistību nostiprinājuma līdzeklis
- Līgums kā saistību rašanās pamats
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Aizdevuma līgums, tā noslēgšana, pastiprināšana un izpilde
Реферат для университета6
-
Komercķīla kā saistību nostiprinājuma līdzeklis
Реферат для университета7
-
Saistību tiesību izbeigšanās un pārveidošana
Реферат для университета9
-
Saistību tiesības
Реферат для университета7
-
Saistību izpildīšana tiesas ceļā
Реферат для университета17
Оцененный!