Ievads
Darba tēma ir “Likteņdārzs Koknesē”. Šis dārzs tiek veidots kā kultūrvēsturiska piemiņas vieta 20. gs. totalitārisma upuriem. Tas ir nacionāla un visas Eiropas līmeņa projekts, kas ar Latvijas tautas atbalstu, top Koknesē, Krievkalna salā, Daugavas vidū.
Šī tēma tika izvēlēta, jo darba autori ļoti ieinteresēja šis projekts, un radās vēlme izpētīt Likteņdārza tapšanas vēsturi, tuvākos mērķus, to, kā tas varētu izskatīties, kā arī nedaudz iegūt ieskatu Latvijas tautas 20. gs. vēsturē un Japānas dārzu veidos.
Darba mērķis ir popularizēt šo Eiropas līmeņa projektu plašākai sabiedrībai. To ir svarīgi pētīt, jo, neskatoties uz 20. gs. upuriem, Latvijā nav šāda veida piemiņas vietas, kas būtu represētajiem pieņemama.
Likteņdārzs ir jāpopularizē, jo tādā veidā tiks iegūts lielāks tautas atbalsts, kas varētu palīdzēt gan ar intelektuālu ieguldījumu, gan arī ziedojumu veidā. Tas ir ļoti nozīmīgs atbalsts šim projektam.
Darba hipotēze – šodienas saspringtajā laikmetā cilvēki maz pievērš uzmanību informācijai par lietām, kuras neskar viņu ikdienu; tas attiecas arī uz Likteņdārza projektu.
Tika izvirzīta tieši tāda hipotēze, lai pierādītu, ka Latvijā projektam vēl ir maza popularitāte; bet tas ir uzlabojams.
Darbā plānots salīdzināt informētības līmeni Olaines un Kokneses jauniešu starpā.
Darba uzdevumi :
1) izpētīt Likteņdārza tapšanas vēsturi, tā daļas, atrašanās vietu un tuvākos plānus,
2) iepazīstināt Olaines pilsētas represētos ar projektu un uzklausīt viņu domas par vēstures liecību saglabāšanu un to formu,
3) salīdzināt jauniešu informētību par Likteņdārza projektu Olainē un Koknesē,
4) intervēt Kokneses pagasta domes priekšsēdētāju Viesturu Cīruli,
5) analizēt pieejamo literatūru, respondentu atbildes, informatīvās lekcijas ieguldījumu, intervijas rezultātus.
Darbā izmantojamās metodes – literatūras avotu analīze, anketēšana, informatīvas lekcijas novadīšana, intervēšana.
Darba struktūra - darbs sastāv no 4 nodaļām, visas, izņemot pirmo nodaļu, ir sadalītas apakšnodaļās, tādā veidā padarot darbu vieglāk pārskatāmu. Nodaļas tika sadalītas – teorētiskajā daļā (no pirmās līdz trešajai nodaļai) un praktiskajā daļā – ceturtajā nodaļā. Darbā ir secinājumi, sastādīts izmantojamās literatūras saraksts, anotācijas latviešu un angļu valodās, 8 attēli un pievienoti 11 pielikumi.
1.Ieskats vēsturē
Latvijai 20. gadsimtā tika nodarīti neskaitāmi pāridarījumi, kas atspoguļojas cilvēku apziņā vēl šodien.
Viss sākās tad, kad Krievija un Vācija 1939. gadā noslēdza Molotova – Ribentropa paktu. Tad sākās Otrais pasaules karš, bet jau 5. oktobrī tika noslēgts PSRS un Latvijas tā saucamais, “savstarpējās palīdzības” līgums, kas ārēji tika noformēts kā PSRS palīdzība mazajai Latvijai. Plašai sabiedrībai nepieejamos arhīvos glabātie Latvijas diplomātu ziņojumi Ārlietu ministrijai liecināja par draudiem un spiedienu, ar kādu “palīdzības līgumi” tika uzspiesti. [4]
1940. gada 16. jūnijā PSRS izvirzīja ultimātu Latvijai, kas bija jāpieņem 9 stundu laikā. PSRS ārlietu ministrs Molotovs piedraudēja, ka ultimātu nepieņemot, PSRS izmantos militāru spēku pret Latviju. 17. jūnija rītā Latviju okupēja Sarkanās armijas daļās. 19. jūnija vakarā pie Latvijas prezidenta Kārļa Ulmaņa ieradās PSRS valdības pārstāvis Andrejs Višinskis ar sastādītu jaunās Latvijas valdības sarakstu, kurā neļāva veikt nekādas izmaiņas. [4] Lielākajai daļai cilvēku, kas bija sarakstos, nebija nekādu politisko zināšanu, taču tie visi bija pazīstami ar savu labvēlīgo attieksmi pret Padomju Savienību. [1] …
