Likuma kā normatīvā akta raksturojums

Referāta tēma ir samērā plaša un to var tvert no dažādiem aspektiem un skatījumiem, tāpēc referāta autore vispirms īsumā noskaidros likuma nozīmi dažādās tiesību sistēmās, iztirzās likuma jēdzienu, tad abstrahēsies1 un pievērsīs uzmanību galvenokārt likumam formālā nozīmē, noskaidros tā galvenās pazīmes, izskatīs likuma rašanās procesu Latvijas parlamentā un tā spēkā stāšanās kārtību.
Tā kā Latvija šobrīd atrodas ceļā no sociālistiskās tiesību sistēmas uz romāņu-ģermāņu tiesību sistēmu, tad svarīgi ir pievērst lielāku uzmanību likuma vietas un lomas analīzei2 romāņu-ģermāņu tiesību sistēmā.
Savukārt, klasificējot likumus, tiks nopietnāk pētīta konstitucionālo likumu nozīme, jo tiem ir vislielākais juridiskais spēks un, tikai pamatojoties uz konstitucionālajiem likumiem, tiek izdoti parastie likumi gan Latvijā, gan daudzās citās valstīs.

1.Likuma definīcija3 un pazīmes

Likums ir vispazīstamākais tiesību aktu veids, tas ir pirmās kārtas normatīvais akts, kas ir domāts sabiedrības un valsts svarīgāko jautājumu risināšanai un tam ir augstākais juridiskais spēks. Likumu pieņem tādas likumdošanas varas institūcijas kā parlaments, kongress, bundestāgs, stortings, dome utt. To var pieņemt arī referenduma ceļā.
Jāatzīmē, ka starp tiesībām un likumu nevar likt vienlīdzības zīmi, jo tiesību jēdziens ir daudz plāšāks par likuma jēdzienu. Likumos var meklēt tiesības, caur likumiem var iepazīties ar tiesībām, bet likumi paši vēl nav tiesības.4 Jaukt tiesības un likumu, saskatot likumā vienīgo tiesību avotu, nozīmē runāt pretim visām romāņu-ģermāņu tiesību tradīcijām.
Vienlaikus termins „likums” sastopams arī ārpus tiesībām. Ir Dieva likumi, kas ir sevišķi stipri un vareni un mīt ticīgo apziņā.…