Literatūra ir kultūras sastāvdaļa, ar kuras palīdzību var atklāt tautas vēsturi, tradīcijas, ikdienas dzīvi un aprakstīt tās vērtības un ideālus, kas šķiet pieņemami un apbrīnojami, vai tieši otrādi nosodāmi. Autors sev tuvu tēmu var aprakstīt dažādā veidā, ko literatūras zinātnē dēvē par literatūras novirzieniem. Tieši tādēļ, lai izprastu un izzinātu to veidus un iespējas, esmu izvēlējusies rakstīt zinātniski pētniecisko darbu literatūrā. Es izvēlējos rakstīt arī tāpēc, ka man patīk lasīt grāmatas, tāpēc man būtu interesanti uzzināt kā novirziena grāmatu es lasu, saprast kādus mākslinieciskus paņēmienus darbā izmanto autors. Tā kā mans zinātniski pētnieciskais darbs saucas „Literatūras novirzieni kā mācību līdzeklis vidusskolā”, es var uzzināt, ar ko tad īsti novirzieni viens no otra atšķiras, kādi vispār tie ir.
Zinātniski pētnieciskā darba mērķis ir izzināt literatūras novirzienus, kādi ir to pazīmes un kā to var izmantot kā mācību līdzekli.
Lai veiksmīgi sasniegtu izvirzītos mērķus, kā zinātniski pētnieciskā darba uzdevumi tiek izvirzīti: uzzināt kādi novirzieni pastāv, noskaidrot katra novirziena pazīmes un iedalījums izzināt kad tie ir parādījušies latviešu literatūrā un kādi autori pārstāv katru no tiem.
Lai sasniegtu zinātniski pētnieciskā darba mērķus un izpildītu izvirzītus uzdevumus, darbā tiek izmantotas šādas metodes; pētnieciskā metode – zinātniskās literatūras izpēte, historiālā metode – literāro virzienu rašanās un to ienākšanas latviešu literatūrā izzināšana, salīdzināšanas metode – literāro virzienu savstarpējā salīdzināšana, kā arī autoru izpratnes un virzienu pielietošanas apraksts.
Kā hipotēze tiek izvirzīts apgalvojums, ka latviešu literatūrā ienākošie literatūras novirzieni ir turpinājums citu valstu autoru aizsāktajiem vai radītajiem novirzieniem.
LITERĀRAIS VIRZIENS – kopīgas literāro darbu mākslinieciski estētiskās pazīmes.
Literārais novirziens ļauj konstatēt kādu estētisko vai filozofisko tendenci, kas pārdomāti vai nepārdomāti ir redzama kādā literārā darbā. Mākslinieciski estētiskajā procesā literārajam novirzienam var būt dažādas funkcijas, piemēram, sentimentālisms ir literārais virziens, kas ir klasicisma noliedzējs un tai paša brīdī kā novirziens tuvojas romantismam. Dažreiz kāds romantisma virziens ir piederīgs kādai noteiktai valsts literatūrai, piemēram, angļu individuālais romantisms, tās ietvaros iegūst specifiku izpausmi, piemēram , tautiskais romantisms latviešu literatūrā. Parasti kāds novirziens literatūrā ir uzmanības centrā, bet viens vai divi(pagājušais un pienākušais), uzmanības perifērijā tomēr pastāv. …
