Livonija

Latvijas un Igaunijas vēsturē 13. gs. sākās jauns posms ­ Livonijas laikmets. Tās attīstības sākums lēšams 10. gs ar strauju attīstības lēcienu 11. ­ 12. gs. ­ krusta karu laikā. Pirmie šeit sastaptie iedzīvotāji bija lībieši (livones) tādēļ šo zemi vācieši sāka saukt par Livoniju. Taču vēlāk ar šo vārdu sāka apzīmēt arī citu, vāciešiem pakļauto tautību ­ latgaļu, sēļu, kuršu, zemgaļu un igauņu ­ novadus. Livoniju kopumā veidoja mūsdienu Latvijas un Igaunijas teritorijas. Livonijas laikmets Latvijas un Igaunijas vēsturē aptvēra vairāk kā trīsarpus gadsimtus ilgu laiku posmu līdz 16. gs. otrajai pusei, kad spēcīgo kaimiņvalstu spiediena rezultātā visduslaiciskā Livonija gāja bojā. Tomēr šī pretrunīgā laikmeta sekas daudzējādi ietekmēja turpmāko Baltijas vēsturiskās, kā arī tiesiskās puses attīstības ceļu un tā īpatnības līdz pat mūsdienām.
LIVONIJAS ORDENIS UN TĀ VALSTS

Livonijas ordenis bija viens no lielā Vācu ordeņa atzariem. Līdzās Livonijai ordenim bija atzari Vācijā, Prūsijā, Austrijā, Itālijā, Kilikijā un Ungārijā. Livonijā ordenim bija lielākie zemes īpašumi. Pēc Zemeļigaunijas iegūšanas ordeņa valsts platība sasniedza ap 67 000 km2.
Pārējo Livonijas valstiņu kopplatība bija tikai ap 41 000 km2. Turklāt ordeņa zemju ģeopolitiskais stāvoklis bija ļoti izdevīgs, jo aptvēra svarīgākos tirdznieciskos ceļus. Livonijas ordeni veidoja ordeņa brāļi, kas dalījās brāļos - bruņiniekos jeb īstajos brāļos un priesteros. …