Feodālo valsts veidojumu, kas radās Latvijā un Igaunijā pēc krusta kariem, sauca par Livoniju – Svētās Marijas zemi. Bija mainījies arī Livonijas nosaukuma jēdziens: agrāk tas apzīmēja lībiešu apdzīvotu zemi, bet tagad nosaukums aptvēra bīskapu un Livonijas ordeņa (Vācu ordeņa livoniešu atzarojums) visu pārvaldīto teritoriju – gandrīz to pašu teritoriju, kas krietni vēlāk aptvēra neatkarīgās valstis Igauniju un Latviju. Livonija kļuva par piecu reliģisku valstiņu konfederāciju, kuru kopā saturēja vienīgi aizsardzība pret ārējo ienaidnieku, atsevišķas kopīgas tirdzniecības intereses un griba turēt vietējos iedzīvotājus savā varā.
Livonijas valstu izveidošanās 13.–14.gs.
Augustīniešu ordeņa mūks Meinards ap 1186 izveidoja Ikšķiles bīskapiju un pats tika iecelts par pirmo bīskapu. Par Ikšķiles trešo bīskapu kļuva Alberts Bukshēvdens, kas 1201. g. savu rezidenci pārcēla uz Rīgu. Ikšķiles bīskapija kļuva par Rīgas bīskapiju un strauji paplašinājās, bīskapam pakļaujot Vidzemes lībiešu un latgaļu zemes. Alberts tiecās kļūt par vienīgo Livonijas valdnieku, taču tas nebija pāvesta kūrijas interesēs. Tā vēlējās Livonijā redzēt vairākas mazas un nespēcīgas kristīgas valstiņas, kas būtu no tālienes vieglāk pārvaldāmas un turamas paklausībā. Tāpēc 1211 vēl nepakļautajā Igaunijā tika izveidota Leāles bīskapija. Pēc igauņu Ugaunijas un Sakalas novadu iekarošanas (1224) viena tās daļa pārtapa par Tērbatas bīskapiju. Savukārt Sāmsalā un Rietumigaunijā 1217 un 1218 tika izveidota Sāmsalas-Vīkas bīskapija, kurā ietilpa arī Leāles bīskapijas daļa. Leāles bīskapija pilnīgi tika likvidēta 1235. Romas pāvesta legāts Livonijā Modēnas Vilhelms 1234 izveidoja Kurzemes bīskapiju un iecēla pirmo Kurzemes bīskapu. 13.gs. 1.pusē pastāvēja arī Zemgales un Sēlijas bīskapijas, kuras vēlāk tika apvienotas Zemgales-Sēlijas bīskapijā. 1251 šo apvienoto bīskapiju pievienoja Rīgas bīskapijai.
Romas pāvests Rīgas bīskapu Albertu II Zuerbēru 1245 iecēla par Prūsijas un Livonijas arhibīskapu. Par savu rezidenci arhibīskaps izvēlējās Rīgu, līdz ar to Rīgas bīskapija kļuva par Rīgas arhibīskapiju.
Vienlaikus ar bīskapu valstīm 13.gs. Livonijā izveidojās arī bruņinieku ordeņa valsts. 1202.g. bīskapa Alberta palīgs Teodorihs pēc Templiešu ordeņa parauga nodibināja Zobenbrāļu ordeni, kas palīdzēja bīskapam noturēt pakļautībā vietējos iedzīvotājus un iekarot jaunas zemes. Par saviem pūliņiem tas ieguva 1/3 no visām iekarotajām zemēm. Tomēr par spīti zināmiem panākumiem cīņās ar pagāniem 13.gs. 30. gadu sākumā zobenbrāļi nonāca lielās grūtībās. …
