Livonijas valsts iekārta un tiesības

Zobenbrāļu ordenis bija pastāvīga militāra organizācija (1202.-1237. g.), kas tika nodibināts Livonijas iekarošanai, jo bīskaps Alberts pārliecinājās, ka ar gadskārtējiem krustnešu formējumiem nevarēs pakļaut lībiešus. Bīskapa Alberta uzdevumā garīdznieks Teodorihs nodibināja Zobenbrāļu ordeni. Romas pāvests Inocents III tam deva statūtus pēc Templiešu ordeņa statūtu parauga. Atšķirībā no templiešiem Ordenis nebija pakļauts tieši pāvestam, bet vispirms Rīgas bīskapam. Zobenbrāļus sauca arī par “dieva bruņiniekiem”. Galvenie Ordeņa locekļu grupējumi bija:
brāļi bruņinieki (dzimuši likumīgā laulībā, neprecējušies, nav parādu, ir fiziski veseli)- viņi galvenokārt bija karotāji.;
brāļi priesteri – pildīja garīdznieka funkcijas.,
brāļi kalpotāji – (brāļi strēlnieki un brāļi amatnieki)- zemākās Ordeņa kārtas pārstāvji, kuri nedrīkstēja būt cēlušies no bruņinieku kārtas un viņiem bija jābūt brīviem cilvēkiem.
MESTRS- Ordeņa priekšnieks, kuru iecēla ar pāvesta bullu no brāļu- bruņinieku vidus, saņemot akceptu no brāļu kopsapulces- kapitula, tādējādi realizējot demokrātijas principu. Mestra rezidence bija Ordeņa pils Rīgā. Pirmais Ordeņa mestrs bija Venno. Galvenās mestra funkcijas bija: militārā f-ja, administratīvā f-ja, garīgā f-ja, tiesas f-ja, likumdošanas f-ja (realizēja kopā ar kapitulu).…