Livonijas valsts iekārta un tiesībasXIII – XVI gadsimtā

Mūku - bruņinieku ordenis, kura oficiālais nosaukums bija Kristus bruņinieku brālība. Tradicionālais nosaukums zobenbrāļi radās vēlāk, pateicoties tam, ka uz ordeņbrāļu baltajiem apmetņiem kā atšķirības zīme bija attēlots sarkans krusts un zobens.
Zobenbrāļu ordenis dibināts 1202.gadā, kļūstot par pirmo mūku - bruņinieku ordeni, kas izveidots ārpus Vidusjūras reģiona. Ordenis tika izveidots, jo bija nepieciešams regulārs militārais spēks, kas Livonijā uzturētos nepārtraukti, nodrošinot tai aizsardzību, kā arī jaunu zemju iekarošanu. Līdz 1202.gadam militārās aktivitātes saistījās ar krusta karotājiem, kas Livonijā ieradās neregulāri un uz īsu laika posmu, parasti ne ilgāk par vienu gadu.
Zobenbrāļu ordenis tika izveidots pēc Templiešu ordeņa parauga, kas bija vecākais mūku - bruņinieku ordenis (dibināts ap 1118. vai 1119. gadu). Ordeņa kodolu veidoja ordeņbrāļi, kas bija ordeņa lemtspējīgie locekļi. Ordeņbrāļi dalījās brāļos bruņiniekos un brāļos priesteros, un tika izvietoti pa ordeņa zemēs esošajām pilīm. Ierindas ordeņbrāļi, ietilpstot kādā no pils konventiem, atradās novadu mestru jeb komturu un fogtu pakļautībā, kas savukārt pakļāvās ordeņa mestram (līdz 1209.g.- Venno1 no 1209.-1236.g.- Folkvins2). Bez tam ordenī ietilpa arī pusbrāļi un dažāda veida kalpotāji, kas ordeņa struktūru stipri sarežģīja. Lai kļūtu par ordeņbrāli vajadzēja dot šķīstības, paklausības un nabadzības zvērestu, kas nozīmēja, ka ordeņbrālim vajadzēja atteikties no privātīpašuma un iespējas precēties un no viņa prasīja bezierunu paklausību.…