Līzings ir vienošanās, kas panākta starp iznomātāju (īpašuma īpašnieku) un nomnieku (īpašuma nomātāju), kas dod tiesības izmantot konkrētu īpašumu noteiktā laika periodā kā atlīdzību par iemaksātajām naudas summām.
Viens no līzinga popularitātes pieaugšanas iemesliem ir fakts, ka to var izmantot kā finansējuma avotu. Turklāt, izmantojot līzingu, uzņēmums var nodrošināties pret straujām izmaiņām tehnoloģiju jomā, līdz ar to tiek samazinātas izmaksas, kas saistītas ar iekārtu novecošanos.
Studiju darba mērķis ir analizēt līzinga būtību un nozīmi uzņēmējdarbībā.
Studiju darba uzdevumi ir sekojoši:
1.Dot ieskatu līzinga būtības raksturojumā.
2.Raksturot līzinga veidus.
3.Izvērtēt Latvijā pieejamos līzinga veidus.
4.Raksturot līzinga darījumu noslēgšanas kārtību.
5.Izvērtēt līzinga priekšrocības un trūkumus.
6.Dot secinājumus par darbā izvirzīto mērķi.
Pēc savas būtības līzings visbiežāk ir noma, nomas devēja (līzinga devēja) mantas iznomāšana. Taču nomas attiecību attīstības gaitā parādījušies dažādi nomas veidi, konkrēti, finansu noma, kura nomas attiecībās ieviesusi jaunus elementus.
Līzinga līguma īpatnība šodien ir tā, ka tas nedaudz atšķiras no parastā (viennozīmīgā) mantas nomas (nodošanas nomā) līguma. Parastam nomas līgumam (galvenokārt tas skar finansu līzinga līgumu) kopīgi ir sekojoši momenti:
1.Līguma objekts ir tikai ilgstošas lietošanas materiāla lieta, kura izmantošanas gaitā nemaina savas sākotnējās īpašības;
2.Līguma objektam (iznomājamai mantai) jābūt iznomātāja (līzinga devēja) īpašumam;
3.Par mantas lietošanu nomnieks (līzinga saņēmējs) maksā naudu, kuras summa kopumā pārsniedz līguma objekta sākotnējo vērtību iznomātājam (līzinga devējam), un šī starpība patiesībā arī veido īpašnieka ienākumu;
4.Attiecībā uz līguma objektu puses stingri atrunā īpašuma tiesību sastāvdaļu nodošanas kārtību un pašu maksājumu izdarīšanas kārtību.
Atšķirības starp parastās nomas un līzinga (it īpaši finansu līzinga) līgumu ir minēto līgumattiecību uzsākšanas momentā:
1.Nomas līguma gadījumā līguma objekts (iznomājamā manta) jau ir nomas devēja īpašums, kuru viņš pats negatavojas izmantot savā uzņēmējdarbībā un no kuras gatavs šķirties, to iznomājot (tas ir, nododot par maksu citas personas lietošanā;
2.Finansu līzinga līguma gadījumā līguma objekts (manta, kas tiks nodota līzingā) vēl nav nomas devēja īpašums.…
