Mēs dzīvojam laikā, kad sabiedrība ir patstāvīgā pārmaiņu un attīstības procesā, tāpēc ik dienas mums jāuzdod sev neskaitāmi jautājumi, par to, kas mēs esam un kas vēlamies būt, par to kā mūsu rīcība vai bezdarbība ietekmē mūsu nākotni un cik lielu lomu mūsu dzīvē spēlē materiālā puse.
Regulējot sabiedriskās attiecības, valsts ar likumu palīdzību ietekmē šo attiecību dalībnieku gribu, rīcību un uzvedību. Liela daļa likumu priekšrakstu tiek izpildīti labprātīgi, un tā ir viena no likuma labvēlīgās iedarbības izpausmēm. Taču likumos ir jābūt arī atbildei uz jautājumu, kas notiks tad, ja kāds to nepildīs - pārkāps citas personas tiesības.
Latvijas pamatlikumā – Satversmē, ir noteikts, ka ikvienam ir tiesības uz īpašumu,1 ar ko ir jāsecina, ka katram indivīdam ir tiesības pirkt, nomāt vai īrēt, respektīvi, iegūt kādu kustamu vai nekustamu lietu savā īpašumā. Šī, tiesiskas valsts pamatnorma, ir reglamentēta arī citos LR normatīvajos aktos. Viens no veidiem kā iegūt lietu īpašumā ir to iegādāties, ar tautā sauktā kredīta palīdzību jeb līzingu. Līzinga līgums un tā sastāvdaļas ir reglamentētas Komerclikuma 5. nodaļā. …