Loģiskās domāšanas attīstība

Omrāms Mihaels Aivanhovs, savā darbā „Domu spēks’’, mūs uzrunā ar vārdiem, ka visbrīnišķīgāko varu, kādu vien Dievs spēj dot, viņš, mums kā dāvanu garam, ir devis domu.
Doma veidojas domāšanas procesā, bet domāšanas procesi ārējai novērošanai nav pieejami.
A.Vilks skaidro, ka termins „Loģika” ir traktējums gan plašākā, gan šaurākā nozīmē. Plašākā nozīmē loģika ir noteiktā veidā sakārtota izvērstība, attīstība. Šāda loģika piemīt gan dabas un sociālajiem procesiem, gan domāšanas procesam un cilvēka praktiskajai darbībai. Bet šaurākā nozīmē ar loģiku jāsaprot mācība par domāšanas formām. Autors uzsver, ka minēto loģikas izpratņu pamatā ir jēdziens ”logoss”, kas bija plaši izplatīts jau sengrieķu filozofijā.(1)
„Logoss” saturā ir ļoti bagāts. To skaidro daudzi materiālajā, garīgajā, kā arī dievišķajā realitātē notiekošie procesi un šīm realitātēm piemītošie faktori. ”Logoss” ir vispārējs likums, pasaulē vadošā un to pārvaldošā griba, pasaules pamats, pasaules kārtība, pasaules harmonija, likumsakarības, cēlonis, miers, līdzsvars, attiecības, mērs, princips, doma, saprāts, prāts, jēga, kategorija, noteiksme, pieņēmums, metode, vārds, jēdziens, izteikums, runa, spriedums, slēdziens, pamatojums, pierādījums (1).…