Vairums pētnieku ir secinājuši, ka termins «loģika» ir radies senajā Grieķijā (grieķu valodā logicos nozīmē aprēķināms, nosakāms), bet vārds «loģistika» - domājošs (franču valodā loger, angliski logistic, vāciski logistik) - Romas Impērijā - tā apzīmēja pārtikas sadales noteikumus. Bizantijas imperatora Lauvas VI laikā (866. 912. g.g.) loģistika tika definēta kā armijas nodrošinājuma pārvietošana un vadība.
Gandrīz visi autori, apskatot loģistikas «vēsturisko izcelsmi», norāda, ka tā ir attīstījusies no militāro darbību jomas līdz zinātnei. Tā noteikti nav nejaušība, bet gan likumsakarība, jo tieši kara laikā ir īpaši svarīgi nodrošināt daudzu struktūru precīzu sadarbību. Pat ja valstī ir saražots viss, kas nepieciešams armijai, - ieroči, munīcija, degviela, pārtika un pārējās nepieciešamās lietas, tās tomēr nenodrošina panākumus kaujas laukā. Viss saražotais ir jāpiegādā, jāuzglabā, jāsadala noteiktā laikā un vietā, kas, savukārt, saistīts ar precīzu plānošanu - kur, cik daudz un konkrēti kas jāpiegādā, kur jāizvieto, lai nodrošinātu iespēju to droši saglabāt un veikli sadalīt.…