Logopēdija

6. Runas traucējumu terapija un korekcija
Fonemātiskās dzirdes (bērnam jāprot saklausīt un nosaukt skaņas vārda sākumā, vidū un beigās) izveidošana.
Elpošanas attīstīšana un ieelpas – izelpas ritma izveidošana.
Fono – artikulatoro orgānu kustīguma uzlabošana.
Optimizēt bērna spēju orientēties laikā un telpā.
Roku sīkās motorikas attīstīšana.
Okulāri (redzes) – motorās koordinācijas attīstība ar glītrakstīšanas palīdzību.
Kognitīvās (izziņas darbība) attīstības veicināšana.
Pasīvā un aktīvā vārdu krājuma attīstība, iespaidīgas un ekspresīvas runas attīstība.
Vārdu transformācijas uzdevumi, mainot zilbes vai skaņas.
Specifiska diskalkūlijas (grūtības ar rēķināšanas uzdevumiem) terapija.
Individuālu terapijas programmu sastādīšanas, ņemot vērā katra pacienta specifiskās vajadzības
Informatīvas palīdzības sniegšana pacientu ģimenēm.
Katra bērna runas traucējumi ir specifiski, tādēļ arī vingrinājumi tiek piemēroti vadoties pēc individuālām vajadzībām.(Salna, 2009.)
Runas un valodas traucējums gan bērniem, gan pieaugušajiem koriģē logopēdijas speciālists – logopēds. Darbs norit dažaādās iestādēs: pirmsskolas izglītības iestādēs un skolās ir logopēdiskie punkti, darbojas arī specializētās pirmsskolas izglītības iestādes, jeb logopēdiskās skolas vai atsevišķas logopēdiskās grupas. Logopēds pieņem arī poliklīnikās, slimnīcās, veselības un rehabilitācijas centros. (Tūbele, 2004., 59)
Organizējot korekcijas darbu, jāņem vērā didaktiskie un specifiskie nodarbību veidošanas principi, tādēļ nepieciešamas zināšanas gan pedagoģijā, gan psiholoģijā, gan speciālajā pedagoģijā, gan logopēdijā.(Tūbele, 2004., 60)
Logopēda spēkos ir palīdzēt koriģēt runas un valodas attīstības traucējumus, atgūt ticību sev un saviem spēkiem, rast stimulu darbībai un iespējami pilnvērtīgai dzīvei. (Tūbele, 2004., 61)
…