Pareizi organizēts studiju process jau ir garants, ka students apgūs studiju programmu un iegūs kvalifikāciju. Studiju procesa plānošana ir nopietns un atbildīgs process, kas nenorobežojas tikai ar stundu saraksta sastādīšanu. Tieši studiju programmas vadītāja atbildība un pienākums ir nodrošināt pareizi sabalansētu slodzi studentiem un akadēmiskajam personālam.
Maldinošs ir uzskats, ka pilnīgi pietiek, ja ir zināms, cik kredītpunkti jāsaplāno pa semestriem un kādi studiju kursi jāiekļauj nodarbību sarakstā. Veidojot nodarbību sarakstu kā prioritāte ir jāizvirza studiju kursu loģiskā secība un pēctecība.
Studiju programmas vadītājam jādefinē precīzi: studiju kursu secība, pēctecība, starppriekšmetu saikne studiju kursiem, kas iekļauti studiju programmā, kontroldarbu, patstāvīgo darbu un studiju kursu gala pārbaudījumu grafika nozīme kvalifikācijas iegūšanai. Pirms plāna sastādīšanas rekomendē vēlreiz rūpīgi pārrunāt: kādām priekšzināšanām jābūt, lai studiju kursu apgūtu, ar kuriem studiju kursiem tēmas pārklājas, kādā griezumā un kā tās papildina cita citu.
Rekomendē veidot studentiem kalendāro grafiku, plānojot kalendārā plūsmas metodi, lai saskaņotu mājasdarbu un patstāvīgo darbu apjomu, lai vienlaicīgi neplānotu kontroldarbus dažādos studiju kursos. Svarīga nozīme ir apstiprināti studiju darbu iesniegšanas termiņi un to ievērošana.
Organizējot studiju procesu pirmā līmeņa augstākās profesionālās izglītības uzņēmējdarbības programmās ir svarīgi pielietot mūsdienīgas apmācības metodes. Tās motivē studentus apgūt jauno, paplašināt redzesloku un pielietot iegūtās zināšanas praksē.
Dažas no pasaules praksē, par efektīvākajām atzītās metodes:
1)Creativity Techniques – metode piemērota, lai problēmas risinājumam ģenerētu daudz labas idejas. Vislabāk ieinteresēt auditoriju ar pretstatījumiem, ļaujot improvizēt ar formulēto jautājumu;
2)Debriefing Games – metodes pamatā ir aktivitāte un analīze. Izvirzot uzdevumu auditorijai nepieciešams strukturēt šī brīža emocijas, iespaidus un pieredzi, nosakot prioritātes, lai nonāktu pie grupu darba kopsaucēja. Iespēja salīdzināt iepriekšējo pieredzi un sagatavotību grupās, ideāla forma uzdoto tēmu pārbaudei;
3)Structured Sharing – debašu princips, metodi izmanto, ja saturs ir iepriekš zināms. Mērķis: panākt, lai visi domā un iesaistās, svarīgi atdzīvināt auditoriju ar aktivitātēm, piemēram, vizuālo noformējumu;
4)Paper-and-Games – ideāls variants komunikatīviem studiju kursiem, ar ātru atgriezenisko saiti. Rekomendē sadalīt studentus divās lielākās grupās (autors – kritiķis) un izvirzīt novērotājus. Lielā grupā rekomendē šo metodi izmantot kā papīra locīšanas spēli- atjaunot zināšanas, kas apgūtas nodarbībās.
Darbā ar studentiem, izmantojot modernās informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, iespējams panākt labāku rezultātu studiju programmas apgūšanā.
Izglītība ir sistematizētu zināšanu un prasmju apguves un attieksmju veidošanas process un tā rezultāts. Mācīšanās un mācību process ir ļoti sarežģīts, tādēļ katrai izglītības programmai jāsniedz atbilde uz jautājumu, kādi ir šīs izglītības mērķi? Starp mērķiem, mācību saturu un novērtējumu pastāv cieša saistība, līdzekļi un studentu darbs ir pakļauti mērķiem. Metodes ir tikai paņēmieni kā sasniegt plānotos mērķus un apgūt attiecīgo saturu. Izglītības mērķu sasniegšana ir atkarīga no daudziem faktoriem, bet viens no svarīgākajiem ir studentu spēja un vēlēšanās mācību procesā ieguldīt patstāvīgo darbu. Tiek apgalvots, ka cilvēks atceras 20% no dzirdētās informācijas, 30% no vizuālās informācijas,50% no audio-vizuālās, 70% - ja studentam bijusi iespēja šo informāciju atkārtot vārdiem, 90% - ja students pats ir ieguvis šo informāciju.…
