Mācību procesu motivējošais faktors - "uzslava", tās atšķirības 4. un 11.klašu skolēnu vidū

Latvijā dzīvo divi miljoni iedzīvotāju. Valstī kopumā vispārizglītojošajās dienas skolās 2007./2008.gadā mācības uzsāka 250 941 skolēns. Ar katru gadu arvien lielākai daļai skolēnu zūd motivācija mācīties. Par iemesliem, ka jauniešos zūd motivācija mācīties, tiek spriests dažādos valsts un nevalstisko organizāciju līmeņos. Iemesli tiek meklēti gan sabiedrībā, gan ģimenēs, bet kā novērojis darba autors – straujais dzīves temps, sabiedrības noslāņošanās un milzīgais, negatīvais informācijas apjoms, kas jauniešiem ir pieejams varētu būt par iemeslu motivācijas zudumam. Nav noslēpums, ka arī Latvijas skolās ir novērojamas negācijas, kas izpaužas kā smēķēšana, alkohola lietošana, psihotropo vielu lietošana u.c. Arī valsts attieksme pret skolotāju algām varētu būt kā iemesls tam, ka skolotāji paši ir pārāk aizņemti ar savām personiskajām problēmām, un tiem neatliek spēka, un vēlēšanās vairāk pievērst uzmanību skolēniem, arī tajos gadījumos, kad skolēniem tas tiešām ir nepieciešams. Nevar noniecināt arī jauniešu individuālās īpatnības un ģimenes lomu mācību procesā. Jo bieži vien vecāki, jauniešus ir atstājuši novārtā, jo viņiem pašiem ir jāstrādā, un viņiem nav pietiekami daudz laika, un viņi uzskata, ka jaunietis spēs pats tikt galā. Arī draugu viedoklis jauniešiem ir ļoti svarīgs, jo tieši skolas laikā jaunieši meklē savu vietu sabiedrības grupās. Draugu viedoklis bieži vien nesaskan ar vecāku un skolotāju viedokļiem, un gadījumos, ja vecākiem un skolotājiem nav laika, vai vēlēšanās dot kādu motivējošu stimulu, tad atbalsts tiek atrasts draugu pulkā, un par mācībām tiek aizmirsts.…