Salīdzinot respondenta sniegtas atbildes ar grupas vidējo koeficientu katrā no vajadzībām varam sacināt, ka šis respondents tāpat kā pirmais un otrais respondents visaugstāk ir novērtējis Izziņas vajadzību 3,5 punktiem. Šāds vērtējums sakrīt ar grupas vajadzībām, kas arī sastāda 3,5 punktus. Piederības vajadzību un drošības vajadzību respondents vērtē viszemāk un piešķir tikai dievu punktus katrai, kas būtiski zemāks nekā grupas novērtējums piederības vajadzība – 3,1 punkts un drošības vajadzība 3,4 punkti. Vienādā līmenī respondents vērtē atzinības un pašaktualitātes vajadzības. Kas no grupas atšķiras atzinības vajadzībai – par 0,1 punktu un pašaktualitātes vajadzībai ir par 0,4 punktiem zemāks nekā grupai. Materiālās un varas vajadzības respondents vērtē mazliet virs vidējā ar 2,5 punktiem, kas saskaņā ar grupas vidējo punktu skaitu ir zemāks attiecīgi par 0,6 un 0,7 punktiem.
Šis respondents nedaudz atšķiras no iepriekšējiem diviem respondentiem ar to, ka vidējais punktu skaits ir zemāks. Piederības un drošības sajūtu respondents vērtē vidēji, tādēļ tas maz ietekmē motivāciju mācīties. Respondentu var motivēt paša izziņa, pašaktualitāte un vajadzība pēc atzinības. Materiālās un varas vajadzības respondents vērtē augstāk nekā piederības un drošības vajadzības, bet ne īpaši būtiski var ietekmēt viņa motivāciju mācīties.
Pētījuma secinājumi:
1. grupa visaugstāk ir novērtējusi Izzināšanas vajadzību, kas norāda uz vēlmi iegūt zināšanas, mācīties, apgūt jaunas prasmes, kas rezultējas ar augstām atzīmēm mācībās;
2. Otrs augstākais novērtējums ir pašaktualitātei, kas norāda uz to, ka zināšanas tiek iegūtas nevis, lai igūtu atzinību, bet gan savām nepieciešamībām un pašaktualizācijas apmierināšanai;
3. Lai gan trešās personas punktu skaits bija būtiski zemāks nekā pirmajiem diviem respondentiem, tomēr svarīgākās vajadzības un motivācijas bija tādas pašas.
Uzskatu pētījumu par izdevušos, kā arī par nozīmīgu piemēru ASV psihologa Abrahama Maslova izstrādātās vajadzību teorijas ideju un principu atspoguļošanā.
…