Mācīšanās stili

Mācīšanās ir sociāls, mērķtiecīgs, speciāli bagātināts, relatīvi noturīgs un autentiski orientēts darbības process, pieredzes bagātināšana, personisko īpašību attīstība, un mērķtiecīgi organizēta darbība cilvēka individuālās pieredzes apguvei, uz kuras pamata vienlaicīgi attīstās izziņas spējas un attieksme. Mācīšanās aptver izmaiņas, bet ne katras izmaiņas fakts ir kvalificējams mācīšanās kontekstā – mācīšanās ir relatīvi pastāvīgas, ar pieredzi saistītas izmaiņas.
Izziņas procesi ir uztvere, uzmanība, domāšana, atmiņa un iztēle, kas attīstās ārējo faktoru ietekmē,1 taču mācīšanās jēdziens aptver komponentus, kas nav kvalificējami kā izziņa – emocijas, motīvi, interese, vajadzības.
Mācīšanās ir izziņas veids, kas saglabā kopējās īpašības ar zinātnisko un praktisko izziņu, bet atšķirības nosaka mācīšanās un izglītības iegūšanas mērķis, mācību iestādes specifika.2
Mācīšanās notiek, izmantojot divas stratēģijas:
1. jauniegūtais tiek pielāgots iepriekš zināmajām (asimilācija) – jaunas idejas pārvērš tādās, kas iederas līdzšinējā pieredzē
2. cilvēks pielāgo savu pieredzi jauniegūtajam (akomodācija) – rodas kvalitatīvas
izmaiņas.
Jaunu zināšanu produktīvā apguvē asimilācija un akomodācija notiek vienlaicīgi.
Mācīšanās ir cikliska darbība, kas sevī ietver sekojošus neiztrūkstošus posmus:
sagatavošanās (ievirze)
informācijas uztvere
nostiprināšana
apkopojums
Mācoties vienlaicīgi attīstās izziņas spējas un attieksmes. Mācīšanās vienmēr notiek noteiktā sociālā vidē, kurā valdošās attiecības ietekmē mācīšanās rezultātus.…