Maģiskie vārdi latviešu folklorā

Neskaitāmos daiļliteratūras, vēsturiskajos un populārzinātniskajos tekstos ir sastopami vārdi, kam tiek piešķirta īpaša, maģiska nozīme. Maģiski vārdi atrodami gan senākajos tekstos, gan arī mūsdienu literatūrā. Parasti tie saistīti ar reliģiju, māņticību, vārdošanu, dziedēšanu, burvestībām. Varētu domāt, ka maģisko vārdu laikmets jau ir sen pagājis, jo vairs nav raganu, par kurām varam vienīgi lasīt viduslaiku tekstos, burvji un dēmoni dzīvo tikai pasaku pasaulē un vecmāmiņu vārdošanai vairs neticam. Taču bieži vien, pašiem nemanot, maģiskus vārdus lietojam arī ikdienā un neapzinoties veicam kādu rituālu. Nereti sakām – trīs lietas – labas lietas, vai – pipari uz mēles, vai, piemēram, pieklauvējam pie koka, lai teiktais nepiepildītos. Arī tie ir maģiski vārdi un rituāli, kam piemīt savā ziņā maģiska nozīme. Gan senatnē, gan mūsdienās tiek uzskatīts, ka vārdam piemīt spēks.
Daudzu vārdu maģiskā nozīme veidojusies gadsimtu gaitā. Piemēram, jau izsenis uzskatīja, ka velnu nedrīkst piesaukt, jo tas nesot nelaimi. Arī skaitļiem bijusi sava nozīme – skaitļi trīs, septiņi, deviņi, divdesmit septiņi (trejdeviņi) folklorā figurē kā maģiski skaitļi. Daudzi rituāli ir izpildāmi un atkārtojami trīs reizes.
Pie maģiskajiem vārdiem pieskaitāmi arī reliģiski teksti, piemēram, lūgšanas. Vārdu sakot, par maģiskiem vārdiem var uzskatīt jebkuru vārdu vai frāzi, kam piešķiram īpašu, maģisku nozīmi. Bez tam katram var būt savi maģiskie vārdi. Vienam veiksmes skaitlis būs trīs, citam – astoņi. Kāds veiksmei noskaitīs tēvreizi, cits atkal pēc senlatviešu tradīcijām piesauks Laimiņu.
Lai izpētītu maģisko vārdu lietojumu mūsdienu un senajos tekstos, jānoskaidro, kā tie cēlušies un kāpēc atsevišķiem vārdiem tiek piešķirta maģiska nozīme.…