Liela ģimene, kurai nav mātes , bet ir tēvs, uzraudze-mājsaimniece, mājskolotāja un 7 bērni: Līza (16 gadi),kura uzskata sevi par pieaugušu sievieti un ir iemīlējusies jauneklī Ralfā, Fridrihs (14 gadi) uzskata sevi par neiedomājamu un neatkārtojamu būtni, Luīze (13 gadi)allaž ievēro to, kas patīk un nepatīk un dara zināmu visiem un visur, Kurts (11 gadi)ir nelabojams zellis, kuram ir padomā visdažādākās idejas, Brigita (10 gadi)pieklājīga meitene, kurai no pirmā acu skata ir iepatikusies jaunā mājskolotāja Marija, Marta (7 gadi)maza jaunkundze, kurai ļoti patīk rozā krāsa, it sevišķi rozā saulessargi un ar lielu nepacietību gaida savu 7. dzimšanas dienu, Grietiņa (5 gadi)ir maza dāma, kurai patīk smalkas drēbes un jaunas kleitas.
Līza, Fridrihs, Luīze un Kurts ir pusaudži un tieši šis vecumposms ir pārejas posms no bērnības uz pakāpenisku pieaugušo dzīvi. Attīstība un izmaiņas notiek ne tikai fiziskā, bet arī intelektuālā un sociālā sfērā. Pusaudžu vecumu iedala jaunā-kājā posma, no 11-13 gadiem un vecākajā posmā, no 13- 16 gadiem. Robežlīnija, kas ir starp šiem punktiem ir dzimumbrieduma sākums, kaut arī tas ir individuāls. Jaunākajā pusaudžu posmā ir vērojama nervozitātes un noguruma izpausmes, kā arī savdabīga neuzticēšanās un agresivitāte. It sevišķi ģimenē, kurā ir autoritārs tēvs un nav viens no ģimenes locekļiem, šajā gadījumā – māte. Šajā vecumposmā intelektuālo attīstību ietekmē mācību raksturs, proti, tajā izmantotās metodes un līdzekļi. Lielu lomu spēlē uzticēšanās, izpratne. Strauji izmainās sociālās pozīcijas, it sevišķi, ja pusaudzis tiek uzskatīts par “bērnu”. Tas var izraisīt nepakļāvību, spītību un aizvainošanos. Uzvedība bieži ir bravurīga, demonstratīva un enerģijas pārpilna ,it sevišķi citu cilvēku klātbūtnē. Lai šī enerģija tiktu izmantota lietderīgi un pozitīvi, ir jāiekļauj radošā, nozīmīgā darbībā, jaunradē un iesaistīšanās muzikālos pasākumos. Arī šajā situācijā(filmā), bērni tiek aktīvi iesaistīti muzikālās darbībās – dziedāšanā, dejošanā, mūzikas instrumentu spēlēšanā un teatralizācijā. Šajā periodā ir saasināta taisnīguma izjūta, jo pusaudzis ne vienmēr var novērtēt pareizi savu vai citu cilvēku rīcību. Tieši šādos gadījumos ir nepieciešama taktiska pieaugušo izturēšanās, sapratne, pretējā gadījumā, var izraisīties dažāda smaguma pakāpes konflikta situācijas. Kļūstot vecākiem, t.i., vecākajā skolas vecumā, notiek personības pilnveidošanās un spēja izanalizēt sarežģītākas situācijas, norises. Attīstās patstāvība un pašnoteikšanās. Turpina pilnveidoties un nostiprināties apziņa, tā kļūst noturīgāka. Stabilizējas izziņās procesi – uztvere, domāšana, atmiņa, valoda un iztēle. Veidojas pusaudža pasaules uzskats, kā arī loģisks spriedums un vērtēšana.…
