Makroekonomikas pamatproblēma un mērķi
Makroekonomika ir ekonomikas teorijas sastāvdaļa. Tai ir konkrēts praktisks pielietojums, jo, balstoties uz makroekonomiskās analīzes rezultātiem un teorijas likumsakarībām, valstis izstrādā savu ekonomisko politiku. Tās galvenais uzdevums ir ekonomikas pamatproblēmas atrisināšana, lai panāktu stabilu un līdzsvarotu ekonomikas attīstību un ierobežoto resursu maksimāli racionālu izmantošanu. Šī uzdevuma veikšana ir sarežģīts process, kura gaitā jāatrisina virkne savstarpēji saistītu problēmu. Lai to īstenotu, tautsaimniecības līmenī ir jāizvirza šādi mērķi:
Ekonomiskā izaugsme. Jo lielāku daudzumu labākas kvalitātes preču un pakalpojumu sabiedrība spēj saražot, jo augstāks ir tās dzīves līmenis.
Pilnīga nodarbinātība. Katram, kas spēj un grib strādāt, būtu jānodrošina darbs, taču tas neizslēdz ekonomiski pamatota bezdarba pastāvēšanu jeb dabisko bezdarbu.
Ekonomiskā efektivitāte ir maksimāli racionāla resursu izmantošana. Tātad ar maksimālām izmaksām sabiedrība vēlas saņemt maksimālu atdevi no saviem ierobežotajiem ražošanas resursiem.
Stabils cenu līmenis. Ir jācenšas izvairīties no jūtamām cenu svārstībām, kas rada ekonomisko nestabilitāti.
Ekonomiskā brīvība. Tautsaimnieciskajiem subjektiem – patērētājiem un ražotājiem – jādod pēc iespējas lielāka brīvība viņu darbībā. Taču viņi nedrīkst būt absolūti un nekontrolējami brīvi, jo tas var novest pie ekonomiskās izaugsmes bremzēšanas. Tādu pašu rezultātu var iegūt, ja ražotāji tiek spēcīgi ierobežoti, piemēram, ar augstiem nodokļiem. Jāatrod racionāls variants un līdz ar to jārada optimāla ekonomiskā brīvība.
Taisnīga ienākumu sadale. Pasaulē valda uzskats, ka neviena iedzīvotāju grupa nedrīkst būt galīgi nabaga, ja citi dzīvo pārpilnībā. Taisnīguma problēma ekonomikā ir visai sarežģīta. Ja ienākumi tiek apzināti vienādoti, tad tā grauj stimulus vairāk un labāk strādāt. Savukārt, ja pastāv pārlieku liela ienākumu diferenciācija, tas rada sociālo spriedzi, kas galu galā arī negatīvi ietekmē ekonomikas attīstību.
Ekonomiskā nodrošināšana. Ar to saprot sabiedrības locekļu eksistencei nepieciešamo apstākļu radīšanu.
…
