SECINĀJUMI
Darba gaitā tika sniegtas atbildes uz ievada izskanētājiem jautājumiem. Balstoties uz dažādu teorētiķu atziņām, varēja izprast, kas patiesi ir birokrātija, kādi ir tās plusi un mīnusi. Kā arī kļuva zināms no Vēbera M. analizētiem darbiem, ka viņa izvirzītā un plaši analizējamā birokrātiskā modeļa viena no galvenajām tēmām ir standartizācija.
Cilvēku uzvedību birokrātijā nosaka standartizēta struktūra un procesi. Modelis pats par sevi var tikt iedalīts trīs raksturojošās grupās: pirmkārt, kas attiecas uz organizācijas struktūru un funkciju; otrkārt, kas attiecas uz atalgojuma jautājumu; treškārt, kas attiecas uz atsevišķu darbinieku aizsardzību.
Vēbera M. modelis nosaka pārvaldes hierarhiju, vienai pārvaldei esot augstākai par otru. Katra pārvalde tiek diferencēta horizontāli pēc darba iedalījuma. Šis darba dalījums nodrošina struktūras pēc kompetences, nosaka jomas atbilstoši kompetencei, sadala pienākumus šo darbību veikšanai, un nodrošina atbilstošu varas sadalījumu, lai izpildītu šos uzdevumus. Likumi nosaka darbinieku pienākumu izpildi. Struktūras izvietojums un funkcijas nodrošina augsta līmeņa specializētu kompetenci, lomu sadali un darbinieku kontroli standartizācijā.
Otrā raksturojošā grupa Vēbera M. modelī attiecas uz atalgojumu. Darbinieki saņem algu pēc to ieņemamā amata organizācijā. Darba paaugstinājums ir balstīts uz objektīviem kritērijiem, kā darba stāžs vai sasniegumi. Tā kā darbinieki nav īpašnieki, ir svarīgi, lai būtu noteikts atdalījums no privātās dzīves. Ir paredzams, ka pienākums pret organizāciju ir pats svarīgākais, darbs organizācijā ir darbinieka vienīgais galvenais uzdevums.
Visbeidzot Vēbera M. modelis aizsargā darbinieku tiesības. Tie saņem aizsardzību no organizācijas, zināšanas par pienākumiem un varu, kas piemīt vadītājiem un spēju apstrīdēt lēmumus, kas ir negodīgi un ārpus augstākās varas pieņemtajiem parametriem.
Kā arī darba saturā tika atbildēts uz visbūtiskāko jautājumu: vai birokrātija ir nepieciešama mūsdienās un vai tā varēs darboties arī turpmāk. Kā tika noskaidrots no teorētiķu atziņām, tad birokrātija spēj pielāgoties mainīgai un dinamiskai videi, kas ir ļoti būtisks aspekts mūsdienīgā pasaulē, līdz ar to, birokrātijai ir gaišas izredzes pastāvēt arī rītdienas organizācijā.
…
