Makšķerauklu apskats

Par makšķerauklu parasti sauc tikai sintētisko pavedienu, tas var būt gan monošķiedra, gan
pīta mini vai mikro trose. Šie pavedieni visbiežāk tiek izgatavoti lielos ķīmiskos vai sintētisko
šķiedru uzņēmumos, piemēram, DU PONT (ASV), BAYER (Vācija), THORAY(Japāna). Šīs
kompānijas ražo, gan monofilamentu, gan kofilamentu, gan kopolimēru u.c. veida šķiedras.
Galvenokārt tieši ražošanas stadija nosaka, kādas būs produkta īpašības, kad tas nonāks
patērētāja rīcībā. No tās ir atkarīga auklas stiprība, elastība, nodilumizturība, ilgmūžība un citas
tieši makšķerniekam svarīgas īpašības.
Moderno auklu pirmsākums ir atrodams 1938. gadā, kad amerikāņu firma DU PONT
izgudroja sintētisko šķiedru neilonu, lai izmantotu kā dabīgā zīda pavediena aizstājēju.
Makšķerēšanā šo šķiedru sāka izmantot 1939 gadā pati DU PONT, pēc 2. pasaules kara parādījās
firmas SHAKESPEARE un BERKLEY. ASV tirgū populārās amerikāņu auklas STREN un
TRILENE ir pazīstamas jau no 1957- 1958. gada. Šīs bija pirmās tipiskās monofilamenta
(Naylon, Damyl, Dacron) auklas, tas nozīmē, ka to ražošanā izmantota viena veida izejviela.
Līdz šai dienai sintētiskā šķiedra tiek iegūta ekstrūzijas ceļā – no izkausēta granulēta
polimēra tiek ekstrudēta šķiedra, kas tiek stiepta un apstrādāta, līdz iegūst nepieciešamo
diametru. Kombinējot izejvielas, var radīt šķiedru, kuras īpašības ir dažādas, bieži vien labākas
nekā šķiedrai no viena veida. Tā tiek iegūti kopolimēri. Šīs šķiedras var būt ar paaugstinātu
stiprību, nodilumizturību, elastību un citām vērtīgām īpašībām. Izejvielu un citu piedevu
(plastifikatori, stabilizatori, krāsvielas) kombinācijas ir tās, kas nosaka katras konkrētas auklas
…