Mākslas pedagoģija

Aizsākums mākslas pedagoģijas pētniecībā iezīmē pētniecības grupas sagatavotie rakstu krājumi.
Lielu lomu pasaulē mākslas pedagoģijas pētniecībai ir pievērsuši: Ļ. Vigotskis, H. Rīds, T. Monro, Latvijā: P. Dāle, J. A. Students, A Dauge.
Būdama sabiedriski nozīmīga, māksla kopsakarā ar izziņas un ētiskajām vērtībām pēdējā gs. Kļuvusi par izglītības, mācību un audzināšanas teorijas un prakses veidošanās ceļus visā Eiropā un pasaulē, (arī Latvijā). Galvenais akcents mākslas pedagoģijas zinātnē ir orientēts uz mākslas vērtībām, paver jaunus apvāršņus un prieka avotus saskarsmē, dabā un izziņā. Cilvēks izjūt vajadzību pēc mākslas, taču vajadzību pēc patiesā un skaistā var nostiprināties tikai ciešā vienotībā ar labo un svēto.
Šeit iezīmējas izglītības un audzināšanas procesa pilnīgošana, orientējoties uz patiesā un skaistā nostiprināšanu kultūrā un cilvēku uzvedībā. Mākslinieciskā izglītība un estētiskā audzināšana ir nesaraujami saistīta ar sabiedrības vajadzībām, ar valdošo izglītību un kultūras politiku un ideoloģiju, ar sabiedrības estētiskajām, ētiskajām prasībām un mākslas tradīcijām.
…