Pagājušā gadsimta beigu un šī gadsimta sākuma vācu sociologs, politologs un filozofs MAKSS VĒBERS tiek pelnīti uzskatīts ne tik vien par mūsu simtgades, bet vispār par vienu visu laiku izcilākajiem, spožākajiem un ietekmīgākajiem sociālajiem domātājiem. Mēs varam skatīties praktiski jebkuru sociālo zinātņu svarīgāko jomu jeb nozari, un redzēsim, ka Vēbera vārds allaž tiek minēts, viņš ir radījis teorijas kas joprojām tiek ierindodas bāzes teoriju skaitā. Tā tas ir aksioloģijas disciplīnā, politiskās uzvedības, reliģijas, kulturoloģijas, stratifikācijas un daudzās citās sociālo zinātņu apakšnozarēs.
Iespējams, ka visspēcīgāk par MAKSA VĒBERA ieguldījumu un tā novērtējumu no akadēmiskās pasaules puses liecina Eiropas sociologu asociācijas veiktā aptauja par gadsimta nozīmīgāko socioloģijas darbu (grāmatu). Aptauja vēl nav pabeigta, bet šobrīd grāmata nr.1 ir Vēbera "Saimniecība un ekonomika", bet nr.3 - "Protestantisma ētika un kapitālisma gars", kuras atreferēšana ir šī referāta galvenais uzdevums [2].
Refrāta tālākie virsraksti atbilst darba - "Protestantisma ētika un kapitālisma gars" daļu nosaukumiem. Tas darīts ar nolūku lai pēc iespējas adekvātāk parādītu darba struktūru, saturu un garu. No katras darba nodaļas referātā ir ņemtas un saīsinātā veidā atreferētas, manuprāt, nozīmīgākās hipotēzes, to pierādījumi un secinājumi. Nobeigumā ir Vēbera secinājumi un mēģinājums darbu novērtēt no mūsdienu redzes viedokļa (zinot cilvēces 70 gadus ilgo attīstības gaitu pēc grāmatas uzrakstīšanas) un piemērot tā idejas jaunajiem apstākļiem.
deālo tipu) ir racionalitātes ideja. Sociālajā īstenībā tā izpaužas kā darbība kas atbilst racionalitātes idejas kritērijam. Piem., ekonomiskā racionalitāte nozīmē tādu darbību ekonomiskajā sfērā, kas nodrošina maksimālu ekonomisko efektivitāti. Tas ir tikai nesen parādījies fenomens kas pamatos ir izmainījis cilvēces, vismaz Rietumu civilizācijas, kur tas ir radies, vizības gaitu un attīstības virzienu. Tāda ir viena no Vēbera filozofijas pamatidejām vispār, jo viņš redz, ka šī racionalitāte jau ir ietiekusies visās galvenajās cilvēka darbības sfērās - ekonomiskajā, kultūras, politiskajā, pat starpcilvēku attiecībās.
Kapitālismā, kā ekonomiskās darbības sistēmā, racionalitāte izpaužas it kā "tīrā" veidā - tā pieprasa tīru racionalitāti. Racionalāla saimniekošanas, un nekas cits, ir sekmīgas ekonomiskās darbības galvenais un vissvarīgākais priekšnoteikums.Tikai racionāli darbojoties ir iespējami ekonomiski panākumi, bet panākumi ir vissvarīgākais rādītājs un kritērijs. Jāņem vērā arī tas, ka ekonomiskie panākumi nav nekas abstrakts, tie ir ļoti viegli nosakāmi un izmērāmi rādītāji.…
