1. VĒSTURE
Malaizijai ir bagāta vēsturiskā pagātne. Kedahas ziemeļu štats tiek uzskatīts par vecāko - indo-budiskā civilizācija šeit radusies pirms 3.gs. m.ē. un plauka 10 gs. garumā. Malakkas štats, kas atrodās dienvidu pusē, tāpat jūras ceļos, 14.gs. beigās, pateicoties neļķu, muskatriekstu un piparu tirdzniecībai, topošās koloniālās varas acīs ieguva pasakainās garšvielu salas slavu. 1509. gadā sākās portugāliešu iebraukšana Malaizijā, pēc tam sekoja holandiešu un angļu iebraukšana. Malaizijas Neatkarība tika pasludināta 1957. gadā.
2. ĢEOGRĀFIJA
Malaizija sastāv no vienas veselas salas un diviem štatiem - Sabah un Saravak uz Borneo salas. To kopējā platība ir 336700 km2. Malaizijas pussalas teritorija 134680 km2. No ziemeļiem uz dienvidu pusi pussala ir izstiepusies 800 km garumā, pašā šaurākajā vietā pussalas šaurums ir 300km. Pussalas rietumu piekrastes garums ir 900 km, kuru apskalo Andamanu jūra, bet dienvidos Malakkas jūras šaurums. Austrumu piekrasti (730 km) apskalo Dienvid-Ķīnas jūra. Ziemeļos Malaizija robežojas ar Tailandi, bet dienvidos – ar Singapūru.
Malaizijas iekšējie reģioni ir kalnaini, pārklāti ar mežiem, šo kalnu vecums ir izskaitļots uz trīsdesmit miljoniem gadu. Pats augtākais pussalas punkts ir 2190m augstumā. Šī pussalas daļa praktiski ir neapdzīvota. Ziemeļu štati ar rīsiem apgādā visu Malakku, kuras iedzīvotaji izmanto islama priekšrocības.
…
