Tiesisks darījums ir atļautā kārtā izdarīta darbība tiesisku attiecību nodibināšanai, pārgrozīšanai vai izbeigšanai.1 Tomēr ne katra darbība, kas vērsta uz tiesisku attiecību nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu, ir atzīstama par tiesisku. Mūsdienās bieži vien praksē ir sastopami arī tādi gadījumi, kad darbība izrādās prettiesiska. Tā tikai formāli ir vērsta uz tiesisku attiecību dibināšanu, grozīšanu vai izbeigšanu, taču nedod šo rezultātu darījuma satura vai formas trūkuma dēļ. Ir arī apstrīdami darījumi.
Mūsdienās, cilvēku nezināšanas un neinformētības dēļ, rodas dažādi pārpratumi, arī slēdzot darījumus, tādēļ es uzskatu, ka šī tēma ir samērā aktuāla.
Mana darba mērķis bija izpētīt maldības būtību.
Mērķa sasniegšanai izvirzīju uzdevumus:
izpētīt, kādi darījumi atzīstami par maldīgiem;
noskaidrot maldības veidus.
1.1. Gribas izteikums darījumā
Darījums kā darbība un tiesiskas attiecības, kas izveidotas darījuma rezultātā, nav iespējamas bez darījuma pušu gribas izpausmes, vispirms darījumu slēdzot, un pēc tam – arī izpildot saistības. Gribai jābūt izteiktai, izrādītai, izpaustai kādā objektīvi uztveramā veidā, tikai pie šāda nosacījuma darījumam var rasties tiesiskas sekas. Jurisprudencē tiek lietots tāds apzīmējums, kā “iekšējā griba”, ar ko saprot vēlmes, motīvus, nodomus, t.i. – tos apziņas faktorus, kas vai nu izpaudīsies darbībās, vai arī paliks tikai vēlmju līmenī. Iekšējai gribai var būt nozīme, noskaidrojot, vai subjekta darbības ir pareizi uztvertas, vai šī griba bija vērsta uz konkrēta darījuma veikšanu.
Līgumos nepieciešams visu tā dalībnieku gribas izteikums. Pusēm saskaņojot savas gribas, rodas darījums. Gribai jārod kaut kāda ārēja izteiksme, tai jābūt uzzināmai no citām personām. Gribai jābūt izteiktai, bet, ja tas netiek darīts, tad bieži vien rodas pārpratumi un strīdi, kas tiek risināti tiesas ceļā.…
