Manas atziņas, pārdomas, apgūstot saskarsmes psiholoģiju

Ar bērniem ir ļoti daudz jārunā!
Kā rīkoties situācijā, kad esam ieradušies mājās pagalam noguruši? Ko darīt, kad gribas bērnam pateikt, ka nav laika sarunāties?
Pirmajā brīdī šķitīs, ka tā ir neizbēgama nolemtības nasta no kuras, ātrāk atbrīvoties gribēdami, bērniem strupi pasakām: “Liec mani mierā!” Bet es- no tā mēs nekur neaizbēgsim- tas nav iespējams. Tā būs sevis mānīšana- bēgšana neīstenībā.
Vispirms jāatceras, ka noguruma iemesls ir nesakārtotās sadzīves un savstarpējo attiecību problēmas, nevis bērna runāšana. Nepareizi būtu domāt, ka tieši bērns mūs nogurdinās- vēl vairāk- tā liekas situācijā, kad bērna runāšanu jau iepriekš uztver par apgrūtinājumu.
1. Nekad neteiksim, ka esam noguruši- bērns to uztvers ar aizdomām.
2. Ja tā ir- labākā aizsardzība ir uzbrukums- tikko pārnāk mājās “runājošais” bērns, “uzbruksim” ar saviem jautājumiem par kuriem viņš nav lietas kursā vai neinteresējas (piemēram, gaļas produktiem ir cēlušās cenas). Viņa interese ātri zudīs, būs vīlies, ka ar vecākiem nav interesantas sarunas, bet nejutīsies atgrūsts. Nākošā dienā pamanīsiet, ka viņš jūsu jautājumus nav aizmirsis- viņš sāks runāt par gaļas izstrādājumu cenām, bet tad jau varbūt jums būs “runājamais”.

…