Manas pārdomas par Ērika Eriksona grāmatu "Identitāte: Jaunība un krīze"

Jautājums par cilvēka identitāte ir viens no tiem, kas ir psiholoģijas pētīšanas pamatā. Vienmēr cilvēkam bija svarīgi apzināt sevi par noteikto sociālo grupu dalībnieku, par cilvēku noteikta vecumā, dzimumā, ar noteikto nacionalitāti, jo tas ir jebkuras personības harmoniskas esamības pamatā.
Es gribu pieminēt vienu pazīstamu amerikāņu psihologu Erika Eriksona grāmatu “Identitāte un krīze”, kas ir viena no galvenajam darbam šajā psiholoģijas nozarē.
Grāmata ir diezgan grūti lasāma, un brīžiem lika, ka es vispār nesaprotu ko es lasu un par ko vispār iet runā, bet pēc tam es atceros, ka nosaukumā galvenais vārds ir identitāte, tā ka grāmata ir par to. Es gaidīju atrast tajā noteiktu definīciju, kas ir identitāte un kā to apzināt, bet tomēr es to nesaņemu. Pats autors nedod viennozīmīgas atbildes, jo viņš uzskata, ka identitātes veidošana un apzināšana ir process, kas atkarīgs no dažādiem elementiem, kuros nevar ietilpst vienā definīcijā.
Bet tomēr identitātes jēdzienu ievēsa E.Eriksons. Pēc viņas teorijas identitāte rodas vispirms agrā bērnībā. Jau pirmā dzīves gadā cilvēkam rodas pirmā attieksme pret sevis. Šajā posmā bērnam ir ļoti svarīgi izjūt drošību un uzticēšanu.…