Manas pārdomas par pusaudžiem

Pusaudži bieži vien saka, ka paši ar visu var tikt galā. Tomēr bieži vien, tiklīdz kas nesanāk, viņi zaudē savaldīšanos un krīt panikā, negribīgi atdzīstot (vai neatdzīstot), ka kļūdījušies.
Jebkurā gadījumā, pusaudzis bez kontroles tomēr nevar dzīvot. Labākais risinājums, lai bērns tik ļoti neārdītos un lai nebūtu bieži konflikti, ir ar viņu šie noteikumi jāapspriež un jāuzzina viņa domas.
Ir ļoti daudz socializācias traucējošie faktori pusaudžu periodā. Šajā vecumā, pa pusei pieaugušais bērns ir ļoti apjucis un viņam ir svarīgs atbalsts. Ir svarīgi, lai bērns zina, ka ir kaut viena uzticības persona, kurai var visu izstāstīt un nebaidīties, ka viņam kaut kas tiks pārmests.
Protams, es zinu, ka reālajā dzīvē tā nenotiek. Bērni tiek atstāti novārtā un neievēroti. Daudzi cilvēki vai nu neredz problēmas vai nu nevēlas tās redzēt. Līdz ar to bērns tiek pakļauts sava veida emocionālajam, psiholoģiskajam un fiziskajam teroram. Tas ļoti ietekmē bērna tālāko dzīvi un daudzi no viņiem noiet no pareizā ceļa.
Protams ir arī tādi bērni, kuri tieši otrādi, cenšas kaut ko mainīt un uzlabot savu dzīvi. Viņi nevēlas, lai viņu nākotne būtu slikta un līdz ar to viņi par agru pieaug. Sāk uzvesties kā pieaugušie un nav izbaudījuši savu bērnību.

…