Mani mērķi un motīvi komunikācijā

Mūsdienās tiek runāts par atmosfēru darbavietā. Ja tā ir laba, cilvēki ir apmierināti, tad darbs veicas. Vadība var priecāties par nozīmīgajiem rezultātiem, un darba darītāji izjūt gandarījumu, izpildot savi pienākumu, kas tad uzlabo noskaņu?
Visi cilvēka darbošanās veidi notiek saskarsmes kontekstā. Saskarsme ir reāla, aktuāla garīgās dzīves pastāvēšanas forma. Kompetenta, labvēlīga saskarsme ir patiesi vienīgā, īstenā cilvēku greznība. (A.de Sent-Ekziperī)
Iesākumā noskaidrosim komunikācijas jēdzienu. Būtība saskarsme ir komunikācija, tikai saskarsmē cilvēki apmainās ar idejām, faktiem, uzskatiem, jūtam, noskaņojumiem, bet komunikācijas laikā informācija ne tikai tiek nodota, bet arī radīta, precizēta, attīstīta. Komunikācijas procesā partneri cenšas realizēt savus mērķus, vajadzības, intereses, savstarpēji ietekmējot viens otru. Komunikācija ir iespējama, ja partnerim ir vienāda vai līdzīga informācija.
Saskarsmē ar cilvēkiem, pēc manām domām, tiek piešķirta liela nozīme vairākiem faktoriem: empātijai, prasmei klausīties, neverbālai komunikācijai, vizuālajam kontaktam, saskarsmes distancei u.c.
Jebkura saruna parasti sākas ar noteiktu pieeju partnerim. Mēs iedomājamies sevi tā cilvēka vietā, ar kuru sarunājamies, cenšamies pieņemt viņu tādu, kāds viņš ir un tas bieži vien ļoti palīdz kontaktējoties. Šo spēju sauc par empātiju.
Komunikējoties ļoti svarīga iemaņa ir prasme klausīties, jo ar prasmīgu klausīšanos mēs - radām par sevi labu iespaidu partnerim; labāk izzinām partneri, viņa vajadzības, intereses; saņemam daudz informācijas, kura var izrādīties ļoti nozīmīga nākotne. V.Jomanss apgalvo, ka “trešā daļa mūsu darba dienas paiet situācijās, kad mums ir jāklausās, bet ir noskaidrots, ka mēs nedzirdam pat ceturto daļu no tā, kas mums ir jādzird”. V. Jomanss sniedz iespējamos iemeslus:…